Puse migrantu atsakās strādāt: programma cīnās par izdzīvošanu!

Puse migrantu atsakās strādāt: programma cīnās par izdzīvošanu!

Patlaban Vācijā tiek īstenots pilotprojekts, lai piespiestu patvēruma meklētājus strādāt. Mērķis ir atvieglot šo cilvēku integrāciju sabiedrībā un vienlaikus dot viņiem iespēju aktīvi piedalīties kopienas dzīvē. Kā Eiropas konservatīvais Pēc ziņojumiem, bezdarbniekiem patvēruma meklētājiem ir jāpiedalās sabiedriskos darbos, piemēram, publisko parku uzturēšanā, lai piekļūtu svarīgiem sociālajiem pakalpojumiem. Udo Rektenvalds, Sentvendelas CDU apgabala administrators, komentēja programmas sākotnējos rezultātus, kas nav tikai rožaini. Tikai aptuveni puse no 56 iesaistītajiem migrantiem ir izpildījuši savas saistības kopš aprīļa.

Programma ir paredzēta, lai veicinātu patvēruma meklētāju labāku integrāciju, un tā nodrošina dažādus stimulus. Tas dalībniekiem dod priekšroku vācu valodas kursiem. Taču tiem, kas neieradīsies, būs jārēķinās ar pabalstu samazināšanu. Pārbaudes šķiet nepieciešamas, jo, pēc Rektenvalda teiktā, daudzi migranti ziņoja par slimiem vai palikuši prom bez attaisnojuma. Sešiem pazudušajiem migrantiem jau bija pilnībā atņemti sociālie pabalsti, savukārt septiņiem dalībniekiem ikmēneša pabalsti tika samazināti.

Integrācijas iespējas caur sabiedrisko darbu

Plānots, ka programma līdz nākamajam gadam sabiedriskajos darbos iesaistīs kopumā 200 patvēruma meklētājus. Izmaksas par šo summu ir aptuveni 150 000 eiro Sentvendelā. Neskatoties uz sākotnējiem šķēršļiem, Rektenvalds ir optimistisks: viņš uzskata projektu par iespējamu modeli valsts mēroga īstenošanai. Līdzīgas iniciatīvas jau pastāv citos CDU vadītajos rajonos, lai gan rezultāti atšķiras. Burgenlandē, Saksijā-Anhaltē, uz 36 amatiem bija pieteikušies aptuveni 100 pretendenti, liecina informācija no plkst. Pasaule divi no trim to nedara, tāpēc sākotnējā situācija šķiet vāja. Šeit 54 no 60 prasībām neatbilstošajiem migrantiem saņēma samazinātus sociālos pabalstus.

Vēl viens piemērs ir Zāles-Orlas rajons Tīringenē, kur arī tiek īstenota programma. Apgabala administrators Kristians Hergots, kurš tiek uzskatīts par pionieri, tur jau ir spējis īstenot pirmās darba apņemšanās. Pašlaik 63 no 96 piešķirtajiem patvēruma meklētājiem aktīvi darbojas pasākumos. Piedāvātās aktivitātes cita starpā ietver zāles pļaušanu un sakopšanu. Pēc Hergota domām, gūtie panākumi ir iepriecinoši, pat ja organizācija nav bez izaicinājumiem. Tomēr jāuzsver, ka ne visi migranti ir gatavi piedalīties piedāvātajos pasākumos.

Kritika un tiesiskā regulējuma nosacījumi

Kritiku par darba saistībām galvenokārt izsaka kreisā spārna partijas, piemēram, SPD, Zaļie un Kreisie, kas apgalvo, ka šādas programmas varētu atturēt migrantus no regulāra darba. Taču tiesiskais regulējums šādiem darba pienākumiem ir skaidrs: Patvēruma meklētāju pabalstu likums tika mainīts tikai 2024. gada februārī, lai radītu juridisko pamatu šiem pasākumiem. Šajā kontekstā ir svarīgi atzīmēt, ka tiesības uz sociālajiem pabalstiem Vācijā ir saistītas ar noteiktiem nosacījumiem, piemēram, vecumu, pelnītspēju un palīdzības nepieciešamību. Asylum.net apraksta.

Rezumējot, neskatoties uz līdzšinējo dalības skaita samazināšanos, joprojām ir cerība, ka programmām būs ilgtermiņa pozitīva ietekme uz patvēruma meklētāju integrāciju. Galu galā, piedaloties labdarības darbā, migrantiem ir iespēja ne tikai pildīt savus pienākumus, bet arī iegūt vērtīgu pieredzi un apgūt valodu, kas viņiem var atvieglot ikdienu Vācijā.