Bēgļu skaits Zāras zemē samazinās: izaicinājumi paliek!

Bēgļu skaits Zāras zemē samazinās: izaicinājumi paliek!

Bēgļu situācija Zārzemē 2023. gadā ir būtiski mainījusies. Tas liecina, ka bēgļu skaits no Ukrainas ir strauji samazinājies. Skaļi wndn.de Pašreizējā gadā Zāras zemē patvērumu meklēja 7670 cilvēku, kas ir samazinājums par vairāk nekā 50 procentiem salīdzinājumā ar vairāk nekā 17 000 2022. gadā. Šīs norises pamatā ir to ukraiņu skaita samazināšanās, kuri meklē aizsardzību un kuri lielā skaitā ieradās valstī Krievijas iebrukuma laikā.

Taču tajā pašā laikā pieauga patvēruma meklētāju skaits no citām valstīm. Skaļi sr.de Cilvēku ierašanās no krīzes reģioniem, piemēram, Sīrijas, Afganistānas un Turcijas, ir palielinājusies par aptuveni ceturtdaļu līdz aptuveni 3500. Fakts, kas vēl vairāk palielina izaicinājumus izmitināšanas un integrācijas jomā. Neskatoties uz skaita samazināšanos no Ukrainas, daudzi bēgļi, kas tur bijuši kopš iepriekšējā gada, joprojām ir palikuši.

Izaicinājumi pašvaldībām

Pašvaldības saskaras ar milzīgiem izaicinājumiem, jo ​​bēgļu integrācijai ir nepieciešams ne tikai piemērots mājoklis, bet arī atbilstoša aprūpe, tostarp izglītība un bērnu aprūpe. Zāras Pilsētu un pašvaldību asociācija ir noteikusi, ka pašvaldībām nav nekādu atvieglojumu. Iekšlietu ministrs Reinholds Josts (SPD) pievērsās šobrīd saspringtajiem dzīves apstākļiem un atsaucās uz tādiem pagaidu risinājumiem kā dzīvošanas konteineri un īrētas viesnīcas.

Līdz 2023. gada novembra beigām no valsts bija izraidīti 145 cilvēki, bet 170 cilvēki brīvprātīgi atstājuši valsti. Šie skaitļi skaidri parāda, ka, neraugoties uz nesen ieceļojušo bēgļu skaita samazināšanos, patvēruma procedūru izskatīšana turpinās. 2023.gadā integrācijas pasākumus palielināja arī federālā valdība, kas no 2024.gada vēlētos ik gadu nodrošināt 7500 eiro uz vienu bēgli, taču, pēc Josta teiktā, ar to nepietiek.

Patvēruma procedūras un integrācija

Vēl viens aspekts ir patvēruma procedūru sarežģītība. Saskaņā ar informāciju no Statistika 2024. gada beigās Vācijā dzīvos aptuveni 3,3 miljoni cilvēku, kas meklēs aizsardzību. No tiem aptuveni 82 procentiem ir atzīts aizsardzības statuss. Lielākā daļa patvēruma meklētāju ir jauni vīrieši no islāma izcelsmes valstīm un bērni. Juridiskā patvēruma procedūra bieži ir ilgstoša un sarežģīta. Daudziem cilvēkiem ir ilgi jāgaida savi pieteikumi, pirms tiek pieņemts galīgais lēmums.

Cits ceļš tika izvēlēts kara bēgļiem no Ukrainas: viņi saņēma pagaidu aizsardzības statusu, kas nozīmē, ka viņiem nav jāiziet regulāra patvēruma procedūra. Jautājums par šo cilvēku integrāciju sabiedrībā un darba tirgū joprojām ir neatliekams izaicinājums. Šie procesi var ilgt vairākus gadus un bieži vien ir saistīti ar augstām izmaksām un grūtībām. Sociāli politiskās debates par migrāciju un patvēruma politiku joprojām ir aktuāla tēma Vācijā, no kuras Zāra zeme nevar izbēgt.