Simts gadu eskalatoru: pilsētas mobilitātes pieaugums

Simts gadu eskalatoru: pilsētas mobilitātes pieaugums

1925. gada 11. jūlijā Tietz universālveikalā Ķelnē tika nodots ekspluatācijā pirmais eskalators Vācijā. Tā laika pastkartē ar lepnumu redzami trīs klienti, kuri izmanto šo jaunā veida “slīdošo celiņu”. Toreiz universālveikals reklamēja, ka eskalators ietaupa laiku un naudu un ka 20. gadsimta 20. gadi Vācijā atnesa īstu šīs progresīvās tehnoloģijas uzplaukumu. Dažus gadus vēlāk sekoja eskalatori universālveikalos Berlīnē un Minhenē. Galvaspilsētā sava veida liftu puika palīdzēja klientiem iekļūt, lai viņiem būtu vieglāk pirmo reizi saskarties ar šo tehnisko jauninājumu.

No pirmsākumiem eskalatori ir bijuši pilsētas dzīvesveida simbols. Sākotnēji ASV izstrādātā “cirkulācijas platforma” ātri ieguva labvēlību Vācijā un izplatījās visā pasaulē kā efektīvs līdzeklis lielu cilvēku pūļu pārvaldīšanai. Ņemiet vērā, ka pirmo eskalatoru 1892. gadā patentēja Džesijs V. Reno, un 1895. gadā tas tika atvērts Konijalendas atrakciju parkā. Kopš tā laika tas ir kļuvis par neaizstājamu risinājumu vietās ar intensīvu satiksmi, piemēram, metro stacijās, lidostās un tirdzniecības centros.

Ekonomiskā brīnuma simbols

Pēc Otrā pasaules kara eskalatori kļuva par ekonomiskā brīnuma simbolu Vācijas Federatīvajā Republikā. Cilvēki pārbūvētajās pilsētās piedzīvoja progresu un jaunu dzīvesveidu, kurā eskalators sniedza neaizstājamu ieguldījumu. Tagad Vācijā ir aptuveni 39 000 eskalatoru, kas oficiāli tiek dēvēti par “eskalatoriem”, kas atvieglo mūsu ikdienu.

Laika gaitā eskalatoriem esošās tehnoloģijas ir attīstījušās. Mūsdienu eskalatorus raksturo drošība un efektivitāte, un tie sastāv no pakāpieniem, motora un piedziņas sistēmas, kas parasti tiek darbināta ar elektrību. Drošības mehānismi, piemēram, šķēršļu noteikšanas sistēmas un avārijas bremzes, nodrošina, ka katra lietošana ir droša.

Eskalatori starptautiskā kontekstā

Visā pasaulē eskalatori ir palīdzējuši padarīt pieejamākas pat attālas vietas, kā liecina piemērs no Medeljīnas Kolumbijā. 2011. gadā Comuna 13 tika uzstādīti eskalatori, lai uzlabotu pieejamību, vienlaikus samazinot noziedzību. Šie pasākumi ir būtiski paaugstinājuši iedzīvotāju dzīves kvalitāti un parāda, cik svarīgi sociālajām pārmaiņām var būt eskalatori.

Atgriežoties 20. gadsimta 20. gados, var redzēt, kā bērni un pusaudži mēģina pārkāpt eskalatora noteikumus. Viņi bieži skrien pretēji braukšanas virzienam, savukārt tādās filmās kā “Skyfall” tie tiek attēloti kā aizraujoši, slideni elementi. Varētu teikt, ka eskalatori ir ne tikai funkcionāls pārvietošanās līdzeklis, bet arī kļuvuši par mūsu kultūras neatņemamu sastāvdaļu.

Kā to reiz tik spilgti aprakstīja dziesmu autors Reinhards Mejs, tie paliek daļa no mūsu bērnības atmiņām. Tranzīta fāze uz eskalatora sniedz lietotājam ne tikai iespēju padomāt, bet arī izbaudīt nelielu atelpu no ikdienas.