Suche
Mein Konto
Asins donoru goda zīme un zelta šakālis rada sajūsmu!
2025. gada 17. jūnijā Šlēsviga-Holšteina saņem apbalvojumus asins donoriem, savukārt zelta šakālis un lidmašīnas avārija nonāk ziņu virsrakstos.
Asins donoru goda zīme un zelta šakālis rada sajūsmu!
2025. gada 17. jūnijā Šlēsvigā-Holšteinā būs gan labas, gan satraucošas ziņas. Īpašs akcents ir divpadsmit asins donoru godināšana, kuri tiek apbalvoti ar valsts goda zīmi. Šo balvu Ķīlē pasniegs veselības ministre Kerstina fon der Dekena (CDU) – tā ir atzinība tiem lojālajiem donoriem, kuri katrs savas asinis piegādājis vismaz 100 reizes. DRK Ziemeļaustrumu asins nodošanas dienests steidzami norāda uz nepieciešamību papildināt asins rezerves pirms vasaras brīvlaika, lai būtu gatavi iespējamam deficītam.
Bet ir arī mazāk patīkami notikumi. Ellerhoopā, nelielā Pinnebergas rajona pilsētiņā, pēc ugunsgrēka kāda vienģimenes māja kļuva neapdzīvojama. Ugunsgrēks saimniecības telpā izcēlās otrdienas vakarā; par laimi četriem iemītniekiem izdevās izbēgt bez ievainojumiem. Aptuveni 40 ugunsdzēsēji strādāja vairāk nekā divas stundas, lai apdzēstu liesmas.
Zelta šakālis uz Siltas – drauds aitām?
Zelta šakālis izraisa ažiotāžu, īpaši Sylt. Kopš 22. maija dzīvnieks nav novērots, un nav apstiprināta neviena aitu nogalināšana. Joprojām nav skaidrs, vai zelta šakālis varētu būt pametis salu vai arī slēpjas. Ja dzīvnieks paliek uz Sylt, var atkārtoties tādi uzbrukumi, kādi tika novēroti pagātnē lielai aitu grupai. Šie incidenti pat izraisījuši juridisku strīdu par atļauju nošaut dzīvnieku. Speciālisti lēš, ka Vācijā dzīvo tikai daži desmiti zelta šakāļu, kuru senči sākotnēji ieradušies no Indijas uz dienvidaustrumu Eiropu.
Lai gan zelta šakāļi ir oportūnistiski visēdāji un var uzbrukt arī aitām, tie nerada draudus cilvēkiem. Viņu upuru diapazons galvenokārt ietver mazus zīdītājus, abiniekus, kukaiņus, augļus un dažkārt arī putnus. Vācijā zelta šakāļi ir stingri aizsargāti; to šaušana ir atļauta tikai īpašos apstākļos. Ķīles Vides valsts birojs bija piešķīris atbrīvojumu, taču to apstrīdēja dabas aizsardzības iniciatīva. Šlēsvigas administratīvā tiesa apstiprināšanu apturēja līdz galīgā lēmuma pieņemšanai.
Āfrikas cūku mēra briesmas
Vēl viena problēma, kas ietekmē lauksaimniecību Vācijā, ir Āfrikas cūku mēris. Šī nāvējošā slimība ir atklāta sešās federālajās zemēs, un Šlēsviga-Holšteina stingri ievēro esošos drošības pasākumus. Lauksaimniecības valsts sekretāre Anne Beneta-Stūrisa aicina pastiprināt mežacūku medības un ievērot higiēnas pasākumus, lai novērstu slimības izplatīšanos.
Kopumā Šlēsviga-Holšteina joprojām ir reģions ar interesantiem notikumiem, sākot no lojālu asins donoru atzinības un beidzot ar aktuāliem jautājumiem par savvaļas dzīvniekiem un veselības politikas problēmām.