Noslēpums Flensburgā: deviņus gadus vecais Jans Poulsens pazuda bez vēsts!

Noslēpums Flensburgā: deviņus gadus vecais Jans Poulsens pazuda bez vēsts!

Pēdējos gados pazudušie bērni un ar to saistītā izmeklēšana ir izpelnījusies lielu sabiedrības uzmanību. Aktuāls piemērs ir vācu spēlfilma “Wechselspiele – Der Flensburg-Krimi”, kas stāsta par dramatisko stāstu par deviņgadīgo Janu Polsenu, kurš pēkšņi pazūd. Handbola zvaigzne Mikels (spēlē Niklass Kingo) un viņa sieva Tamāra (Laura-Sofija Varačeviča) saskaras ar nežēlīgām prasībām: viņu dēlam jāpaliek Flensburgā uz nenoteiktu laiku, savukārt Miķelim jāpārtrauc līgums ar kādu Parīzes handbola klubu. Filmā, kas iznākusi ARD mediju bibliotēkā, ir izcili aktieri, tostarp izmeklētāji Svenja Rasmusena un Antuāns “Tonijs” Hallers, un tā piedāvā aizraujošu, aizraujošu sižetu, kas aizrauj skatītājus, vienlaikus risinot dažus sociālus jautājumus, kas skar mūs visus, piemēram, bērnu pazušanu un izaicinājumus šādu lietu risināšanā.

“Wechselspiele” nav vienīgā filma, kas aplūko pazudušo bērnu tēmu. Nesen tika izlaista divu daļu ZDF televīzijas filma “Lilly's Disappearance”, kurā ir ļoti spēcīgas paralēles ar reāliem pazudušo personu gadījumiem, tostarp mazās Madlēnas Makkanas gadījumiem. Šajā stāstā, kas risinās ap Bišofu ģimeni, piecus gadus vecā Lilija pazūd, atrodoties atvaļinājumā uz Vidusjūras salas. Vecāku izmisums pieaug, kamēr izmeklētāji inspektores Izabellas Navarro vadībā sākotnēji saskaras ar klusuma sienu. Ģimenes stāsts uzņem negaidītus pavērsienus, kad pretrunīgo izteikumu dēļ izmeklēšanas uzmanības centrā nonāk paši vecāki. Šādi attēlojumi ne tikai izklaidē skatītājus, bet arī kritiski skatās uz sabiedrību.

Statistika par pazudušo personu gadījumiem

Kā Dienvidvācijas laikraksts 2023. gada 1. decembrī Vācijā tika ziņots par pazudušiem 4763 nepilngadīgajiem. No tiem 1604 ir bērni līdz 13 gadu vecumam un 3159 jaunieši vecumā no 14 līdz 17 gadiem. Skaitļi liecina, ka 2020. gadā tajā pašā datumā tika reģistrēti tikai 4433 pazudušie nepilngadīgie. Tomēr neskaidrību palielina tas, ka daudzi bērni, par kuriem ziņots, ka pazuduši, ātri parādās, piemēram, tie, kuri aizbēg no jauniešu iestādēm.

Lai risinātu šādas lietas, kuras bieži tiek uztvertas kā dramatiskas, izmeklētājiem ir jārīkojas ātri un jābūt īpaši iejūtīgiem. Uz policistu pleciem ir milzīgs spiediens, kamēr vecāki vairumā gadījumu ir iekļuvuši emociju kalniņos. Parasti tiek pieņemts, ka ikviena pēkšņa pazušana rada draudus dzīvībai vai veselībai, kas uzsver izmeklēšanas steidzamību.

Ņemot vērā šīs nesenās filmas un reālās dzīves gadījumus, ir skaidrs, ka šādu traģēdiju atrisināšana ir vairāk nekā tikai medicīnisks un tiesu medicīnas izaicinājums. Tas ir jautājums par sociālo atbildību, informācijas plūsmu un, galvenais, par empātiju, kas mums kā sabiedrībai ir jābūt pret skartajiem.