Ķīles kuģu būvētava TKMS skatā: Kanāda plāno miljardu dolāru zemūdenes darījumu!

Ķīles kuģu būvētava TKMS skatā: Kanāda plāno miljardu dolāru zemūdenes darījumu!

2025. gada 26. augustā Kanādas premjerministrs Marks Kārnijs spēra nozīmīgu soli Kanādas flotes nākotnei. Ķīlē viņš tikās ar Šlēsvigas-Holšteinas premjerministru Danielu Ginteru un aizsardzības ministru Borisu Pistoriusu, lai pārrunātu plānus modernizēt Kanādas zemūdeņu floti EM projekta ietvaros. Kārnijs un viņa delegācija iepriekš bija Berlīnē, kur viņi arī tikās ar kancleru Frīdrihu Merzu, pirms apmeklēja mūsdienīgo Thyssenkrupp Marine Systems (TKMS) kuģu būvētavu Ķīles fjorda. Tur viņiem tika pasniegta 212A klases zemūdene, kas demonstrēja vācu zemūdeņu tehnoloģiju novatorisko spēku.

Kārnija vizīte Ķīles kuģu būvētavā ir saistīta ar Kanādas ambīcijām iegūt astoņas līdz divpadsmit parastās zemūdenes. TKMS ir viens no diviem galvenajiem pretendentiem uz šo lielo pasūtījumu, kura vērtība varētu būt desmitiem miljardu. Jaunās zemūdenes ir īpaši izstrādātas izmantošanai Arktikā un zem ledus, un ir paredzams, ka tās sāks darboties vēlākais līdz 2035. gadam. Kuģu būvētavas vadītājs Olivers Burkhards uzsvēra Ķīles kuģu būvētavas tehnisko pārākumu un uzsvēra zemo konkurenci, kāda TKMS ir visā pasaulē.

Signāls sadarbībai aizsardzības jomā

Zemūdens flotes modernizācijas uzdevums nav tikai ekonomisks pasākums; tai ir arī drošības politikas dimensijas. Ginters uzsvēra Šlēsvigas-Holšteinas kā "centra starp Ziemeļu un Baltijas jūru" stratēģisko nozīmi, savukārt Kārnija vizīte kalpo, lai stiprinātu transatlantisko sadarbību aizsardzības jomā. 212CD klases zemūdenes piedāvā ilgus niršanas laikus un uzlabotas ieroču sistēmas, kas ir būtiskas Kanādas piekrastes ūdeņu uzraudzībai.

Līgums par TKMS varētu būtiski nostiprināt Vācijas ziemeļu ekonomisko reģionu. Paredzams, ka Vismaras kuģu būvētava, kas pašlaik tiek modernizēta par 220 miljoniem eiro, līdz 2029. gadam radīs aptuveni 1500 jaunas darba vietas. Pašlaik TKMS nodarbina aptuveni 8500 cilvēku. Pēdējos gados uzņēmums Ķīlē ir ieguldījis vairāk nekā 250 miljonus eiro un 2025. gada maijā atvēris biroju Otavā, lai intensificētu sadarbību ar Kanādas partneriem. Šādi soļi liecina, ka Merca vadītā jaunā federālā valdība ir apņēmusies Vācijas kā uzticama partnera atgriešanos aizsardzības jautājumos.

Nākamie soļi

Nesen Kārnijs paziņoja, ka oktobrī apmeklēs konkurējošo zemūdeņu būvuzņēmēju Dienvidkorejā. Tāpēc kanādieši ir apņēmušies noteikt pievilcīgākos piedāvājumus savai zemūdens flotei. Neatkarīgi no šo sarunu iznākuma, lēmums būvēt zemūdenes Kanādā arī varētu būt izskatāmā iespēja.

Rezumējot, Kanādas premjerministra vizīte Ķīlē parāda ciešo saikni starp ekonomiku un drošības politiku un varētu būt izšķiroša abu valstu aizsardzības stratēģijas sakārtošanā. Lai gan Šlēsviga-Holšteina pozicionē sevi kā galveno partneri aizsardzības nozarē, vēl ir jāredz, kā šie notikumi ietekmēs starptautisko sadarbību aizsardzības jomā.