Klimata mērķi Lībekā: sociālie saimnieki uz maksātnespējas robežas!
Lībeka plāno līdz 2035. gadam kļūt par klimatneitrālu. Taču augstās izmaksas un īres pieaugums rada lielas problēmas sociālajiem namīpašniekiem.

Klimata mērķi Lībekā: sociālie saimnieki uz maksātnespējas robežas!
Lībekā norisinās diskusija par klimata aizsardzību un mājokļiem par pieņemamu cenu. Ziemeļvācijas Mājokļu uzņēmumu asociācijas (VNW) direktors Andreass Breitners ir satraukts par izaicinājumiem, kas jāpārvar sociālajiem namīpašniekiem. Šie mājokļu uzņēmumi, kas jau gadu desmitiem ir piedāvājuši mājokli par pieņemamu cenu, saskaras ar milzīgu spiedienu, lai padarītu savu ēku fondu klimatneitrālu. Bet kā to panākt, ņemot vērā augstās izmaksas? Landlord Ratgeber ziņo, ka pašvaldības dzīvojamo māju uzņēmumam TRAVE ir vajadzīga milzīga summa 837 miljonu eiro apmērā, lai līdz 2035. gadam sasniegtu šos klimata neitralitātes mērķus.
Tiek gaidīts vērienīgs renovācijas projekts: no aptuveni 8600 dzīvokļiem aptuveni 6000 ir jāveic kapitālais remonts. Taču arī šeit sākas dilemma: lai dubultotu nepieciešamo ikgadējo investīciju apjomu no 40 līdz 80 miljoniem eiro, būtu nepieciešams gada pārpalikums vairāk nekā 3 miljonu eiro apmērā, kas, ņemot vērā pašreizējos ekonomiskos apstākļus, tiek uzskatīts par utopisku. Pēc Biedrības biroja domām, tas varētu izraisīt nomas maksas pieaugumu - līdz pat 1,50 eiro par kvadrātmetru. Tā ir draudīga attīstība īrniekiem, kuri jau tagad cieš no augstām enerģijas izmaksām.
Līdzsvars starp klimatu un izmaksām
Patiesā problēma ir spriedze starp ambiciozajiem klimata mērķiem un pastāvīgi augošajām īres izmaksām. "Mēs nevaram vienkārši paaugstināt īres maksu, neņemot vērā īrniekus un viņu finansiālo stāvokli," sacīja Breitners. Patiesībā jau izskan balsis, kas apšauba mērķa iespējamību kļūt par klimatneitrālu līdz 2035. gadam. Vides senators Ludžers Hinsens jau ir paudis bažas, ka, stingri turoties pie šī mērķa, jaunu dzīvokļu celtniecība varētu apturēt.
It kā ar to vēl nepietiktu, sociālie saimnieki saskaras arī ar izaicinājumu, ka štats un federālās valdības līdz šim ir izrādījušas mazu vēlmi segt papildu izmaksas. Tas vēl vairāk apgrūtina līdzsvaru starp nepieciešamo klimata aizsardzību un atbildību pret īrniekiem. Vācijas īrnieku asociācija uzsver, ka pašreizējais renovācijas līmenis joprojām ir rekordzems un īrniekiem bieži ir jāsedz pieaugošās īres maksas.
Kas var palīdzēt?
Rodas diskusija par modernizācijas nodevu, kas, pēc atsevišķiem pētījumiem, būtu jāsamazina no 8% uz 3%, lai nodrošinātu taisnīgu izmaksu sadali starp īrniekiem, namīpašniekiem un valsti. Tas varētu samazināt finansiālo slogu īrniekiem un radīt stimulus sociāli atbildīgiem renovācijas darbiem.
- Absenkung der Modernisierungsumlage auf 3%
- Vermietende dürfen staatliche Fördermittel behalten
- Erhöhung der Fördersätze für umfassende Sanierungen
VNW kā jumta organizācija 467 mājokļu kooperatīviem Ziemeļvācijā uzsver nepieciešamību pēc ilgtermiņa stratēģijām un inovatīvas finansēšanas pieejas, lai rastu taisnīgu risinājumu visiem iesaistītajiem. Nazira, pašreizējā diskusija liecina, ka sociālajai kohēzijai un klimata aizsardzībai ir jāiet roku rokā, pretējā gadījumā konflikti ir neizbēgami.