Lībeka fokusā: cik bīstama ir gaisa kvalitāte mūsdienās?

Lībeka fokusā: cik bīstama ir gaisa kvalitāte mūsdienās?

Kāda ir gaisa kvalitāte Ķelnē? Lībekas apskats mums iespaidīgi parāda, cik šī tēma ir kļuvusi nozīmīga. Pašreizējais Moislinger-Allee mērījums parāda, cik svarīga ir gaisa kvalitāte mūsu veselībai. 2025. gada 26. oktobrī tur tika izmērītas smalkās putekļu daļiņas (PM10) uz kubikmetru gaisa. Likumā noteiktais ierobežojums ir 50 daļiņas kubikmetrā, un to var pārsniegt ne vairāk kā 35 reizes gadā, tāpēc gaiss tiek klasificēts kā "slikts", ja tā vērtība ir no 51 līdz 100 daļiņām. ln-online.de

Taču mūs traucē ne tikai smalkie putekļi. Slāpekļa dioksīdam un ozonam arī ir liela nozīme diskusijās par gaisa piesārņojumu. Slāpekļa dioksīdam vērtības virs 200 μg/m³ tiek klasificētas kā “ļoti sliktas”, savukārt ozona vērtības virs 240 μg/m³ ir tikpat satraucošas. Saskaņā ar Roche statistiku no n-ag.de, šie piesārņotāji ir vieni no galvenajiem veselības problēmu cēloņiem.

Veselības riski un ieteikumi

Gaisa piesārņojuma ietekme uz veselību ir neapstrīdama. Eiropas Vides aģentūra lēš, ka katru gadu aptuveni 240 000 cilvēku ES mirst priekšlaicīgi smalko putekļu dēļ. Šis skaitlis ir satraucošs un norāda uz steidzamu rīcību. “Sliktas” gaisa kvalitātes gadījumā ieteicams izvairīties no fiziskas slodzes ārā, īpaši jutīgiem cilvēkiem. Ar “mērenu” gaisa kvalitāti īstermiņa ietekme uz veselību ir maz ticama, lai gan īpaši riska grupas varētu reaģēt jutīgāk. Šie ieteikumi palīdz samazināt smalko putekļu piesārņojumu, kā sīki paskaidrots eea.europa.eu.

Gaisa piesārņotāju koncentrāciju ietekmē arī laikapstākļi, piemēram, 2025. gada jūnijā novērotie ar temperatūru no 11 līdz 22 °C un vēja ātrumu līdz 25 km/h. Tāpēc ir svarīgi sekot līdzi laikapstākļiem, lai labāk novērtētu gaisa kvalitāti. Tomēr šīs neredzamās bīstamās vielas no mums prasa lielu uzmanību.

Piemēram, par gaisa kvalitāti Vecgada naktī pašreizējā diskusija liecina, ka, lai gan uguņošanas ierīču iedarbība īslaicīgi izraisa smalko putekļu līmeņa paaugstināšanos, par laimi tas nav nozīmīgs salīdzinājumā ar nepārtrauktu iedarbību gada laikā. Tomēr joprojām ir ļoti svarīgi sekot līdzi notikumu attīstībai, lai līdz 2030. gadam sasniegtu mērķi — ievērojamu gaisa piesārņotāju samazināšanu.

Ieskats nākotnē

Tomēr ilgtermiņā ir tendence uzlabot gaisa kvalitāti. No 2005. līdz 2022. gadam cieto daļiņu izraisīto nāves gadījumu skaits ES ievērojami samazinājās. ES cenšas līdz 2030. gadam samazināt smalko putekļu piesārņojumu par 55%, kas būtu vēlams arī mums Ķelnē. Tomēr gaisa piesārņojums joprojām ir lielākais vides veselības apdraudējums Eiropā, un vēl ir daudz darāmā, lai sasniegtu PVO juridiskās vadlīnijas par gaisa kvalitāti reālajā pasaulē. Izmaiņas gaisa kvalitātes noteikumos, kas ir spēkā kopš 2024. gada 10. decembra, visticamāk, būs nozīmīgs solis pareizajā virzienā.

Rezumējot, gaisa kvalitāte nav tikai vietēja problēma, bet tā skar ikvienu. Mūsu pašu ziņā ir aktīvi dot ieguldījumu uzlabošanā un apzinātāk izmantot savus resursus, lai veicinātu gan savas veselības, gan vides labklājību.