Gaisa kvalitāte Lībekā: šādi 2025. gada 9. novembrī neaktivizējas smalko putekļu draudi!

Gaisa kvalitāte Lībekā: šādi 2025. gada 9. novembrī neaktivizējas smalko putekļu draudi!

Šodien, 2025. gada 9. novembrī, pašreizējie gaisa kvalitātes mērījumi Lībekā izceļ izaicinājumus, ar kuriem saskaras daudzas Vācijas pilsētas. Skaļi LN tiešsaistē Mērīšanas stacija Moislinger-Allee reģistrē smalkās putekļu daļiņas (PM10) uz kubikmetru gaisa. PM10 robežvērtība ir 50 daļiņas uz kubikmetru, un to var pārsniegt 35 reizes gadā. Tas ir īpaši svarīgi, jo gaisa kvalitāti lielā mērā nosaka trīs vērtības: smalkie putekļi, slāpekļa dioksīds un ozons.

Vērtības ir satraucošas: ar slāpekļa dioksīda vērtību virs 200 µg/m³ gaisa kvalitāte tiek klasificēta kā “ļoti slikta”. Pat tad, ja smalko putekļu līmenis pārsniedz 100 µg/m³, veselības apdraudējums ir milzīgs. Veselības aizsardzības iestādes šobrīd iesaka cilvēkiem izvairīties no fiziskas slodzes ārpus telpām, ja gaisa kvalitāte ir slikta, piemēram, “slikta” vai “ļoti slikta”, savukārt, ja gaisa kvalitāte ir “laba” vai “ļoti laba”, negatīva ietekme uz veselību nav gaidāma.

Gaisa kvalitāte un tās cēloņi

Smalko putekļu vērtības samazināšanās Vācijā ir pozitīva zīme. Kā Federālā vides aģentūra Saskaņā ar ziņojumiem PM10 emisijas kopš 1995. gada ir samazinājušās par ievērojamiem 45,7 %. Lielu daļu PM10 emisiju rada ražošanas procesi un satiksme. Kopumā 44,5% no PM10 emisijām rodas ražošanas procesos, savukārt 82% no transporta emisijām rada riepu, bremžu un ceļa segumu nobrāzums.

Īpaši ievērības cienīgs ir izaicinājums, ko rada lauksaimniecība, kur cieto daļiņu emisiju īpatsvars ir palielinājies no 10,8 % 1995. gadā līdz 19,5 % 2023. gadā. Šo izmaiņu dēļ darba kārtībā ir jārīkojas saistībā ar jauniem normatīvajiem standartiem, piemēram, gaidāmo Euro7 standartu, lai vēl vairāk uzlabotu gaisa kvalitāti.

Smalkie putekļi un ietekme uz veselību

Smalko putekļu ietekmi uz veselību nedrīkst novērtēt par zemu. ES ir dokumentēti vairāk nekā 240 000 priekšlaicīgas nāves gadījumu cieto daļiņu dēļ. Tāpēc ir svarīgi nopietni uztvert informāciju par gaisa kvalitāti, jo īpaši jutīgiem cilvēkiem, kuri ir īpaši pakļauti riskam, ja gaisa kvalitāte ir slikta.

Vēl viena būtiska informācija ir tāda, ka, lai gan Vecgada vakara uguņošana rada cietās daļiņas, tās netiek uzskatītas par lielu problēmu salīdzinājumā ar piesārņojumu visa gada garumā. Neskatoties uz to, katru gadu uguņošana izdala aptuveni 2050 tonnas smalku putekļu, un 1500 tonnas izplūst tikai Vecgada vakarā.

Rezultātā gaisa piesārņojuma kontrole un veselības aizsardzības pasākumi joprojām ir galvenie debatēs par ilgtspējīgu pilsētu attīstību. Apziņa par šādiem jautājumiem pieaugs ārpus vietējās kopienas, jo arvien vairāk iedzīvotāju apzinās, ka ir nepieciešama rīcība klimata jomā un gaisa kvalitātes uzraudzība.

Ņemot vērā vides piesārņojumu, ir skaidrs, ka iedzīvotāju izglītošana par gaisa kvalitāti un tās ietekmi uz veselību ir būtiska. Un, lai gan mums ir jāpielāgo mūsu dzīvesveids, jācer, ka tehnoloģiju un tiesību aktu attīstība radīs pozitīvas izmaiņas gaisa kvalitātē.