Daļēji autonomas stumšanas vienības: Elbas-Lībekas kanāla nākotnes nodrošināšana!

Daļēji autonomas stumšanas vienības: Elbas-Lībekas kanāla nākotnes nodrošināšana!

Elbas-Lībekas kanāls (ELK) saskaras ar revolucionāru revolūciju: jauns pētījums, ko Lībekas ostas pārvaldes un IHK Lībekas uzdevumā veica Fraunhofera Jūras loģistikas centrs, iesaka izmantot daļēji autonomas stumšanas karavānas. Mērķis ir nodrošināt kanāla ekonomisko dzīvotspēju līdz tā visaptverošai paplašināšanai. Koncepcija varētu ne tikai palielināt ELK pievilcību, bet arī reaģēt uz kvalificētu darbinieku trūkumu.

“Kaut kam ir jānotiek!”, varētu domāt, raugoties uz aktuālajiem izaicinājumiem. 125 gadu ilgās vēstures dēļ ELK infrastruktūra vairs nav piemērota mūsdienu kuģu izmēriem. Tas arī izraisīja biežu slēgšanas laiku apkopes darbu veikšanai. Saskaņā ar pētījumu būtu jāaktivizē esošā, bet neizmantotā transporta jauda. Šeit loģistiski saprātīgi varētu izmantot pusautonomās stumšanas karavānas, kas ļautu efektīvi pārvadāt bezpilota kravas konteinerus pa kanālu.

Steidzami jārīkojas

Dr. Thomas Rössler, HTC rīkotājdirektors, nesen uzsvēra, ka Hanzas joslas loģistikas un ostas uzņēmumiem būtu jāpieprasa lielāka apņemšanās no politiķiem. Lai gan iekšzemes kuģniecība piedāvā brīvu jaudu, pārāk maz tiek darīts, lai satiksmi novirzītu no autoceļiem uz ūdens un dzelzceļu. Saskaņā ar Rössler teikto, konkurētspēja ir ļoti svarīga šai modālajai maiņai. "Trimodalitāte Lībekas ostā ir nepietiekami attīstīta," viņš atzīmē, īpaši dzelzceļa tīkla savienojumu.

Lai veicinātu pārmaiņas, steidzami nepieciešama Elbas-Lībekas kanāla paplašināšana. Esošās slūžas ir novecojušas un piedāvā pārāk maz vietas mūsdienu kuģiem. Šobrīd tie var būt tikai 80 metrus gari, kas neattaisno pēdējo gadu transporta apjomu. Lai palielinātu transporta jaudas, eksperti iesaka izmantot mazākas vienības līdz pilnīgai kanāla modernizācijai. Līdzīgas sistēmas jau veiksmīgi tiek izmantotas Beļģijā un Reinā.

Garš attīstības ceļš

Raugoties nākotnē, redzams, ka ELK paplašināšana ir iekļauta kā steidzama nepieciešamība 2030. gada Federālajā transporta infrastruktūras plānā. Lai veiktu nepieciešamās izmaiņas, sešas slūžas jāpagarina līdz 115 m un kanāla gultne jāpadziļina līdz 2,80 m. Daži tilti pat jāpaceļ līdz 5,25 m. Var paiet gadu desmiti, līdz šie pasākumi tiks īstenoti.

Izskanēja arī aicinājumi kanālu iekļaut jaunā federālā transporta infrastruktūras plāna prioritārajās prasībās, lai Elbas-Lībekas kanāls paliktu Vācijas un Eiropas iekšējo ūdensceļu tīklā. Tam vajadzētu palīdzēt vispusīgi mobilizēt reģiona potenciālu un nodrošināt funkcionējošu infrastruktūru.

Daļēji autonomu stumšanas karavānu koncepcija varētu darboties kā īslaicīgs pagaidu risinājums un nodrošināt netraucētus savienojumus ar lielākiem iekšzemes ūdensceļiem, piemēram, Elbu un Elbas sānu kanālu. Lehmann grupas rīkotājdirektors Svens Lohse aicina politiķus rīkoties enerģiskāk. Atšķirībā no kravas transporta, kas bieži vien joprojām ir labāka izvēle, neskatoties uz pieaugošajām izmaksām, iekšzemes kuģniecība varētu iegūt punktus ar savām priekšrocībām cenas un uzticamības ziņā, kā liecina Rīdigers Šahts no Šlēsvigas-Holšteinas Rūpniecības un tirdzniecības kameras.

Izaicinājumi ir lieli, bet laiks ir būtisks: atbildīgajiem ir pēdējais laiks izvilkt visas pieturas, lai Elbas-Lībekas kanāls būtu piemērots nākotnei un nodrošinātu trimodalitāti Lībekas ostā pēc ELK jubilejas.