Vētras uzplūdi Baltijas jūrā: pašreizējie līmeņi un brīdinājumi Šlēsvigai-Holšteinai

Vētras uzplūdi Baltijas jūrā: pašreizējie līmeņi un brīdinājumi Šlēsvigai-Holšteinai

Spēcīgi vētras uzplūdi Baltijas jūrā arī šogad nosaka laika apstākļus Vācijā. Vēl viena nodaļa ziņojumos par vētras uzplūdu sezonu pašlaik tiks atvērta 2025. gada 28. oktobrī. Saskaņā ar informāciju no Kieler Nachrichten laikā no 02. jūnija 3. jūnijā līdz 02. jūlijam notika pieci vētras uzplūdi. 2021./2022.gada sezonā bija pat septiņi. Tas padara vēl svarīgāku izpratni par dažādām vētras pārsprieguma klasēm, kas svārstās no viegla līdz ļoti spēcīgam vētras pārspriegumam. Vētras uzplūdi Baltijas jūras piekrastē tiek klasificēti šādi: vētras uzplūdi ir no 1,00 līdz 1,24 metriem virs vidējā ūdens līmeņa, savukārt ļoti stiprs vētras uzplūdi paaugstinās līdz 2,00 metriem.

Ķīles-Holtenavas ūdens līmeņi sniedz interesantu ieskatu ūdens līmeņa attīstībā Baltijas jūrā. Vidējais ūdens līmenis ir 504 cm, bet ekstremālās vērtības, piemēram, augstākais palu līmenis 797 cm 1872. gada 13. novembrī un zemākais ūdens līmenis 271 cm 1860. gada 4. oktobrī. Nevajadzētu atstāt novārtā arī zemūdens notikumus. 2022./2023.gada sezonā bija divi mazūdens notikumi, salīdzinot ar četriem 2021./2022.gada sezonā.

Brīdinājuma sistēmas un uzvedības noteikumi

Dažādas varas iestādes plūdu problēmu uztver nopietni. Plūdu kontroles centrs ir aktīvs katrā federālajā zemē un sniedz brīdinājumus. Tie sasniedz iedzīvotājus, izmantojot tādus kanālus kā radio, televīzija, sociālie mediji un īpašas brīdinājuma lietotnes. Varas iestādes stingri iesaka uzvedības noteikumus vētras uzplūdu laikā. Tas ietver elektrības un gāzes izslēgšanu, svarīgu personīgo priekšmetu nostiprināšanu augstākos stāvos, kā arī ar baterijām darbināmu radio un pārtikas pieejamību.

Aplūkojot vētras uzplūdus Vācijas Ziemeļjūras piekrastē, redzams, ka tur ir līdzīga klasifikācija, taču ar atšķirīgiem standartiem. Baltijas jūra ir sadalīta četrās klasēs, savukārt Ziemeļjūrā ir trīs kategorijas, kuru augstums ir no 1,5 līdz 3,5 metriem. Federālā jūrniecības un hidrogrāfijas aģentūra ir atbildīga par šo datu vākšanu un novērtēšanu, lai nodrošinātu iedzīvotāju drošību un savlaicīgu brīdinājumu.

Īsāk sakot, vētras pieauguma sezona katru gadu rada problēmas, taču, veicot preventīvus pasākumus un palielinot informētību par plūdiem, daudzus apdraudējumus var samazināt. Ūdens līmeņa attīstība, kā arī vētras uzplūdi ir labs laika apstākļu rādītājs Baltijas jūrā, uz ko iedzīvotājiem vienmēr būtu jāseko līdzi. Sīkāka informācija par pašreizējo plūdu situāciju ir atrodama [Federālās Jūrniecības un hidrogrāfijas aģentūras] tīmekļa vietnē (https://www.bsh.de/DE/THEMEN/Wasserstand_und_Gezeiten/Sturmfluten/sturmfluten_node.html).