Ķīlis cīnās ar 104 miljonu eiro deficītu: lieli projekti ir apdraudēti!

Ķīlis cīnās ar 104 miljonu eiro deficītu: lieli projekti ir apdraudēti!

Ķīlē viss pašlaik griežas ap pilsētas finansiālajām problēmām. Tā kā nākamā gada budžeta deficīts ir aptuveni 104 miljoni eiro, lielie projekti ir paredzēti grābšanai. Domes partijas ir vienotas, aicinot rūpīgi izskatīt plānotos projektus, lai rastu iespējamos ietaupījumus. Kā NDR ziņojumos, jo īpaši CDU kopā ar FDP darba kārtībā ir iekļāvusi lielāko projektu pārskatīšanu.

No jaunās Hörnbrücke līdz olimpiskajam piedāvājumam — ne visiem projektiem šķiet jēga, ņemot vērā pilsētas saspringto finansiālo situāciju. SSW frakcija, piemēram, aicina kritiski paskatīties uz Hērnbrike, savukārt Kreisie un partija pat ierosina apturēt olimpiskos centienus. Savukārt zaļzemnieki ir gatavi piekāpties un kopā ar pārējām partijām vēlētos pārrunāt iespējamo ietaupījumu potenciālu.

Radošās industrijas zem spiediena

Pilsētas brīvprātīgie dienesti ir īpaši diskusiju uzmanības centrā. CDU šeit saskata vietu samazinājumiem, jo ​​īpaši radošajās industrijās, savukārt SPD asi iebilst pret samazinājumiem dienas aprūpes centros, skolās un pieejamā mājokļa jomā. Tā vietā SPD aicina atvieglot federālās un štatu valdības, lai atbalstītu pašvaldības.

Pušu starpā valda vienošanās, ka pilsētas vadībai jāstrādā saudzīgāk un efektīvāk. Spiediens ir liels, jo Ķīles strukturālo deficītu nevar vienkārši novērst. Kā skaidro domes frakcijas DIE LINKE/Die PARTEI priekšsēdētājs Bjerns Toro, sabalansētu budžetu var panākt tikai tad, ja tiek uzlabota arī ieņēmumu daļa. Tas ir punkts, ko viņš uzsver atkal un atkal, īpaši ņemot vērā notikumus vietējā līmenī.

Nodokļu palielināšana kā risinājums?

Karsti apspriests temats ir gultas nodokļa ieviešana, ko runātājs ienes debatēs. Tas varētu palīdzēt palielināt pilsētas ieņēmumus. Interesanti, ka šo ideju jau 2012. gadā ierosināja kreisie, taču tā sastapās ar pretvēju no zaļajiem un SPD. 2024. gadā bija vēl viens pieteikums tā ieviešanai - šoreiz ar ierobežotiem panākumiem, jo ​​galu galā to apstiprināja domes sēdē, vienam deputātam atturoties.

Finanšu situācija ir saspringta ne tikai Ķīlē. Tātad ziņots Destatis ka pašvaldību budžetu izdevumi Vācijā pieauga par 12,6 procentiem, bet ienākumi pieauga tikai par 7,6 procentiem. Sociālie pabalsti aizņem lielu daļu izdevumu, kas tikai palielina izaicinājumus pilsētām un kopienām.

Tātad priekšā ir visaptverošas debates, kas ietekmē ne tikai turpmākos projektus Ķīlē, bet arī pilsētas un tās iedzīvotāju vispārējo finansiālo stāvokli. Tuvāko gadu kurss ir jānosaka drīz, un pusēm ir jāatrod ilgtspējīgi risinājumi. Šeit ātri kļūst skaidrs: finansiālais spiediens ir ne tikai uz pašvaldībām šobrīd, bet arī nākotnē, un tāpēc tas paliks politiskās dienaskārtības centrālais temats.