Klimata pārmaiņas apdraud Šlēsvigu-Holšteinu: tuvojas obligātā apdrošināšana!

Klimata pārmaiņas apdraud Šlēsvigu-Holšteinu: tuvojas obligātā apdrošināšana!

. Pēdējos gados laikapstākļi Vācijā ir izraisījuši arvien lielāku ažiotāžu. Īpaši Šlēsvigā-Holšteinā un Hamburgā cilvēki nespēja pasargāt sevi no bargo laikapstākļu ietekmes, kas no 2002. līdz 2022. gadam izraisīja vidēji 5679 eiro lielus zaudējumus vienai dzīvojamai ēkai. Tiešsaistē ziņots. Taču skartas ir arī citas federālās zemes: Ziemeļreinā-Vestfālenē vidējie zaudējumi ir 6345 eiro, savukārt Saksijā reģistrēti vēl lielāki zaudējumi – 7154 eiro un Bavārijā – 7631 eiro. Reinzemē-Pfalcā un Zārzemē vidēji nodarīti zaudējumi iespaidīgu 10 683 eiro apmērā.

Kāda īsti ir situācija ar apdrošināšanu pret dabas katastrofām? Šlēsvigā-Holšteinā tikai 41% ēku ir apdrošinātas pret šiem riskiem. Dažos reģionos pat ir ievērojami zemāki rādītāji, piemēram, Stormarn un Ostholstein, kas atpaliek attiecīgi par 40% un 39%. Turpretim 54% ēku visā valstī ir segtas ar pamata apdrošināšanu, taču māju īpašnieku izpratnes trūkums joprojām viņus grauj, norāda GDV preses pārstāve Katrīna Jaroša.

Klimata pārmaiņas kā postījumu pionieris

Klimata pārmaiņas tiek minētas kā galvenais iemesls pieaugošajiem dabas katastrofu radītajiem postījumiem. 2024. gadā plūdi un citi ekstremāli laikapstākļi Vācijā radīja apdrošinātos zaudējumus 5,7 miljardu eiro apmērā. Nav šaubu, ka tas īpaši skāra Bavāriju un Bādeni-Virtembergu, jo abās federālajās zemēs tika reģistrēti aptuveni 1,6 miljardu eiro lieli zaudējumi, galvenokārt jūnija plūdu dēļ. tagesschau.de ziņots.

Tā kā realitāte liecina, ka ir apdrošināta tikai daļa no bojājumiem, gan apdrošināšanas kompānijām, gan māju īpašniekiem ir jāpārdomā. Šo situāciju vēl vairāk pasliktina prognoze, ka līdz 2050. gadam parāds varētu vismaz dubultoties klimata ietekmes dēļ. Tas nostāda sarežģītā situācijā gan apdrošināšanas nozari, gan māju īpašniekus, jo īpaši tāpēc, ka pastāv iespēja pieaugt prēmijām, kas desmit gadu laikā varētu dubultoties.

Nepieciešamā korekcija

Nesenā aptaujā noskaidrots, ka dabas katastrofu radītie zaudējumi īpašuma un mehānisko transportlīdzekļu apdrošināšanā 2023. gadā sasniedza 5,6 miljardus eiro. GDV ģenerāldirektors Jorgs Asmusens aicina pielāgoties jauniem klimatiskajiem apstākļiem un uzsver nepieciešamību pēc drosmīgiem pasākumiem, savukārt pašvaldībai tiek jautāts: vai mūsu pilsētas un infrastruktūras ir sagatavotas ūdens jutības palielināšanai?

COVID-19 ir iemācījis mums cīnīties ar krīzēm, taču pieaugošie plūdu gadījumi liek mums atrast atbilstošus risinājumus arī dabas apdraudējumiem. 2023. gada dabas apdraudējumu ziņojumā tas ir iespaidīgi dokumentēts, un savāktie dati liecina, ka ūdens apsaimniekošana ir jāsaglabā par prioritāti un jāpastiprina centieni, lai sasniegtu Parīzes klimata mērķus. Klimatam adaptīva dizaina atslēga slēpjas tajā, kā mēs kā sabiedrība reaģējam uz pieaugošajām dabas problēmām.