Putina nodokļu plānu kritika: mazajiem uzņēmumiem draud briesmas!

Putina nodokļu plānu kritika: mazajiem uzņēmumiem draud briesmas!

Ekonomisko situāciju Krievijā raksturo nemitīgi satricinājumi, un pēdējie notikumi skaidri parāda, cik nopietnas ir Kremļa finanses. Tā kā 2025. gada budžetā reģistrēts ievērojams deficīts 5,7 triljonu rubļu apmērā, Krievijas varas iestādes plāno lielus nodokļu paaugstinājumus, kam būs tālejošas sekas uzņēmējiem valstī. Vladimira Putina pasākumi finanšu stabilizēšanai sastopas ar lielu uzņēmēju asociāciju un uzņēmumu pārstāvju pretestību. Mazo uzņēmumu lobēšanas grupas vadītājs Sergejs Borisovs šos plānus sauc par "šoku visiem mazajiem uzņēmumiem" un brīdina par lēno, bet milzīgo ietekmi uz mazajiem un vidējiem uzņēmumiem.

Īpaši kritiski tiek vērtēta plānotā PVN saistību ieviešana uzņēmumiem, kuru gada apgrozījums pārsniedz 10 miljardus rubļu. Turklāt IT uzņēmumus paredzēts izslēgt no nodokļu atvieglojumiem, kas vēl vairāk saasinās jau tā saspringto situāciju korporatīvajā sektorā. Nodokļu paaugstināšana skar vairāk nekā 700 000 uzņēmēju, t.i., katrs desmitais Krievijā. Aptaujā, kurā piedalījās vairāk nekā 11 000 uzņēmēju, trešā daļa sacīja, ka slēgs savu biznesu, ja nodokļu paaugstināšana notiktu. Tas rada jautājumus par to, kas notiks ar uzņēmējdarbību Krievijā, jo katrs ceturtais aptaujātais arī plāno atlaist darbiniekus, kas var radīt papildu spriedzi jau tā grūtībās nonākušajai ekonomikai.

Nodokļu paaugstināšana un to sekas

Valdības plānos ir ne tikai iepriekš minētie pasākumi, bet arī vispārējs uzņēmumu nodokļu paaugstinājums - uzņēmumu ienākuma nodokļa likmei vajadzētu pieaugt no 20 līdz 25 procentiem. Pakāpeniski tiks palielināts arī ienākuma nodoklis, kas radīs papildu slogu īpaši lielākajiem pelnītājiem. Ienākumi no 5 līdz 20 miljoniem rubļu (aptuveni 51 000 līdz 206 000 eiro) pieaugs no 15 līdz 18 procentiem, savukārt ienākumiem no 50 miljoniem rubļu vai vairāk tiks piemērota augstākā nodokļa likme 22 procentu apmērā. Šie nodokļu paaugstinājumi ir lielākie Putina valdīšanas laikā, un tiek lēsts, ka ik gadu tiks palielināti 27 miljardi eiro.

Valdība palielinājumu pamato ar milzīgajiem deficītiem, kas radušies kopš Ukrainas kara sākuma. Ministrijas konstatējušas, ka kopš 2022. gada februāra valdības izdevumi ir pārsnieguši ieņēmumus. 2022. un 2023. gadā deficīts kopā būs ap 68 miljardiem eiro, un Nacionālā labklājības fonda rezerves sarukušas aptuveni uz pusi, līdz ar to šobrīd pieejami tikai aptuveni 50 miljardi eiro. Šīs rezerves ir izmantotas budžeta deficīta segšanai, kas ir īpaši satraucoši krīzes saasināšanās gadījumā.

Uzņēmēji satraukušies

Uzņēmēju bažas ir saprotamas. Studijas īpašniece Irina Pankratova kritizē nodokļu paaugstināšanu kā netaisnīgu, savukārt savas bažas pauž arī pārtikas veikala īpašnieks Sergejs Pahomovs. Tā uzņēmumu augošās izmaksas un dzīvotspēja ir apdraudēta. Uzņēmēju asociācijas brīdina, ka nodokļu paaugstināšana īpaši skars mazos uzņēmumus, kas galu galā var apdraudēt Kremļa nodokļu ieņēmumus. Šīs norises liecina par Krievijas ekonomikas trauslumu un nenoteiktību, ar ko uzņēmēji saskarsies nākamajos mēnešos.

Rezumējot, var teikt, ka Kremlis saskaras ar milzīgiem izaicinājumiem. Kamēr nodokļu paaugstināšana jau ir darba kārtībā, atliek gaidīt, kā ietekmētie uzņēmumi reaģēs uz šiem acīmredzamajiem slogiem. Spiediens uz mazo uzņēmumu īpašniekiem galu galā var izraisīt daudzu uzņēmumu slēgšanu un radīt papildu negatīvas sekas ekonomikā. Kremļa plāni nākamajiem gadiem izskatās drūmi, un bez savlaicīgas korekcijas tas varētu nozīmēt daudzu mazo uzņēmumu beigas.