Nodokļu ieņēmumi pārkāpj triljonu atzīmi – bet kur ir nauda?

Nodokļu ieņēmumi pārkāpj triljonu atzīmi – bet kur ir nauda?

Vācijas valsts kases finansiālais stāvoklis 2025. gadā ir pieņēmis ievērojamus apgriezienus. Tā kā Pasaule ziņots, federālās, štatu un pašvaldības pirmo reizi pārsniegušas viena triljona eiro robežu nodokļu ieņēmumos. Precīzāk sakot, ieņēmumi veido iespaidīgus 1035 miljardus eiro, kas ir par gandrīz 40 miljardiem eiro vairāk, salīdzinot ar iepriekšējo gadu.

Taču, neskatoties uz šiem ierakstiem, budžeta situācija ir tikai rožaina. 2025. gadu valsts pabeidza ar aptuveni 107 miljardu eiro zaudējumiem. Īpaši jūtams ir ieņēmumu pieaugums no PVN (+4,4 procenti), algu nodokļa (+5,1 procents) un aprēķinātā ienākuma nodokļa (+6,5 procenti). Turpretim tirdzniecības nodoklis (-1,7 procenti) un uzņēmumu ienākuma nodoklis (-1,6 procenti) samazinājās.

Skaitļi sīkāk

Nodokļu maksājumi tagad veido 23,2 procentus no iekšzemes kopprodukta (IKP) 2025. gadā, salīdzinot ar 23,0 procentiem 2024. gadā. Pats IKP saskaņā ar provizoriskiem aprēķiniem tika lēsts 4470 miljardu eiro (nominālā) apmērā. Pat ja ir vērojams nodokļa likmes pieaugums, tas joprojām ir zem 2021. un 2022. gada vērtībām, kas bija virs 24 procentiem. Viens no iemesliem varētu būt inflācijas kompensācijas prēmijas atcelšana.

Uz 2026.gadu ekonomisti sagaida mērenu nodokļa likmes samazinājumu plānoto nodokļu pasākumu dēļ. Sociālās apdrošināšanas ieņēmumi 2025. gadā bija ievērojami 18,4 procenti no IKP, kas ir augstākais līmenis kopš 90. gadiem. Šī tendence 2026. gadā varētu pat pieaugt, īpaši saistībā ar obligāto veselības apdrošināšanas sabiedrību papildu iemaksu palielināšanu.

Kopumā nodokļi un sociālās iemaksas kopā 2025.gadā veidoja 1859 miljardus eiro, kas atbilst 41,6 procentiem no IKP. Tā bija augstākā vērtība kopš tūkstošgades mijas. Tomēr tas, vai finansiālā situācija nākotnē uzlabosies, šobrīd paliek neskaidrs, īpaši ņemot vērā neskaidrības budžeta plānošanā un iespējamās reformas līdz 2027. gadam.

Skatiens aiz robežām

Tāpat kā citā analīzē par Federālā finanšu ministrija Kā redzams, nodokļu likme Vācijā 2023. gadā būs 38,1 procents un līdz ar to starptautiskā mērogā tā būs augšējā viduslīnija. Šī nodokļa likme ir salīdzinoši augsta, it īpaši atšķirībā no tādām valstīm kā Beļģija un Skandināvijas valstis, kas pārsniedz 40 procentus. Starptautiskais nodokļu salīdzinājums arī skaidri parāda, ka Vācija ir augstākajā līgā ar tarifu nodokli aptuveni 30 procentu apmērā uzņēmumu peļņai, savukārt lielākā daļa valstu apliek ar nodokli mazāk nekā 25 procentus.

Federālā valdība plāno pakāpeniski samazināt uzņēmumu ienākuma nodokļa slogu līdz aptuveni 25 procentiem, lai stiprinātu ekonomisko bāzi. Turklāt ienākuma nodokļa politikas mērķis ir nodrošināt stimulus plašam sabiedrības lokam un ģimenēm. Nodokļu slogs, t.i., kopējais nodokļu un sociālās apdrošināšanas iemaksu slogs ir 47,9 procenti vientuļiem cilvēkiem ar vidējo izpeļņu Vācijā - tikai Beļģijā ir lielāka vērtība.

Strukturālās problēmas, kas veido nodokļu un iemaksu politiku Vācijā, joprojām pastāv. Svarīgākie izaicinājumi ir demogrāfiskā attīstība, strukturālās korekcijas un ģeopolitiskie faktori. Nodokļu investīciju tūlītējā programma, kas pazīstama arī kā "izaugsmes veicinātājs", ir paredzēta, lai palīdzētu neitralizēt šos notikumus un veicinātu Vācijas ekonomisko stabilitāti.

Tas, vai tendences nodokļu un iemaksu sistēmā stabilizēsies vai mainīsies, vēl jāredz. Tomēr viens ir skaidrs: nākamie gadi prasīs labu roku politisko un ekonomisko nodokļu pārvaldībā.