Katrs piektais vācietis cieš: Darba tumšā puse!

Katrs piektais vācietis cieš: Darba tumšā puse!

Pēdējos gados Vācijas pilsoņu garīgajā veselībā ir izveidojusies satraucoša tendence. Kopš 2020. gada ir vērojams būtisks depresijas pieaugums darbspējīgā vecuma pieaugušo vidū. Kā Schwäbische.de 2023. gadā aptuveni 8,2 procentus no 18 līdz 65 gadus veciem jauniešiem skārusi depresija, kurai bija nepieciešama ārstēšana, kas atbilst vairāk nekā pieciem miljoniem cilvēku Vācijā. Īpaši ievērības cienīgs ir tas, ka aptuveni katrs piektais vācietis savas dzīves laikā cīnīsies ar depresiju.

Šīs satraucošās attīstības iemesli ir dažādi. Papildus korona pandēmijai izšķiroša nozīme ir tādiem faktoriem kā izolācija, mājas birojs, pastāvīgi augošās dzīves dārdzības un nedrošība darba vietā. Pandēmija stipri ierobežoja sociālos kontaktus, kas radīja papildu spriedzi daudziem cilvēkiem. Piemērs, kas ilustrē problēmu, ir stāsts par Jeļenu Šmitu, 40 gadus vecu restorānu. Neregulārais darba laiks, virsstundas un saspīlētās attiecības ar priekšnieku izraisīja bezmiegu un panikas lēkmes. 2023. gadā viņa beidzot saņēma depresijas diagnozi un tika nosūtīta uz ambulatoro terapiju.

Karjeras pārejas pārvaldība: palīdzība skartajiem

2023. gada novembrī Elena Schmidt tika uzņemta dienas klīnikā Pauline-Arkade 13 Frīdrihshāfenē, kur viņa piedalījās individuālajās un grupu terapijās. Uzturēšanās laikā viņa uzzināja par Occupational Transition Management (BÜM) projektu, kuru kopš 2021. gada finansē Aktion Mensch. Šī projekta mērķis ir atvieglot garīgi slimu cilvēku pāreju no uzturēšanās slimnīcā uz darba dzīvi. Medicīnas žurnāls uzsver, ka ekonomiskais stress un darba nedrošība pandēmijas laikā ir tieši saistīta ar garīgās veselības pasliktināšanos.

BÜM projekts ir paredzēts strādājošiem cilvēkiem darbspējīgā vecumā un atbalsta viņus karjeras orientācijā, pieteikšanās rehabilitācijas pakalpojumiem un atgriešanās iepriekšējā darba vietā. Projekta vadītāja Selīna Lēva (Selina Löw) ziņo, ka kopš projekta sākuma atbalstīti jau 315 cilvēki. Piedāvājums ir pagarināts līdz 2026. gada augusta beigām. Šī iniciatīva ir vērtīgs solis, lai palīdzētu cietušajiem pēc psihosociālās krīzes atkal iekļauties darba tirgū un pārvarēt birokrātiskos šķēršļus.

Garīgā veselība krīzes laikā

Visaptverošs pētījums, kas veikts NAKO veselības pētījuma ietvaros, liecina, ka pandēmijas laikā ir pasliktinājusies garīgā veselība. Jo īpaši jaunāki un pusmūža pieaugušie ziņoja par pastiprinātiem depresijas un trauksmes simptomiem. Spriedze darbā kopā ar finansiālām bažām un pēkšņa pāreja uz darbu no mājām bija izšķiroši faktori, kas veicināja šo attīstību. Oberbergas klīnikas ziņo arī par pandēmijas tālejošajām psiholoģiskajām sekām un nepieciešamību pēc stabiliem sociāliem un ekonomiskiem apstākļiem garīgajai veselībai.

Pētījumos un ziņojumos minētie galvenie punkti skaidri parāda, ka garīgām slimībām nākotnē ir jāpievērš vēl lielāka uzmanība, īpaši krīzes laikā. Agrīnas konsultācijas, atbalsta un stabilu dzīves apstākļu nozīme kļūst arvien skaidrāka, lai īpaši atbalstītu tādus cilvēkus kā Jeļena Šmite viņu ceļā uz darba dzīvi.