Ietaupījumi fokusā: Maikls Frics par procentu likmēm un nākotnes iespējām!
Intervija ar Maiklu Fricu par taupīšanas nozīmi un pašreizējām tendencēm Pasaules uzkrājumu dienā Bēblingenā 2025. gada 5. novembrī.

Ietaupījumi fokusā: Maikls Frics par procentu likmēm un nākotnes iespējām!
2025. gada 5. novembrī cilvēki Vācijā un Austrijā aplūkos pilsoņu uzvedību uz uzkrājumiem, kas pēdējo nedēļu laikā ir īpaši aktuāls. Intervijā ar Kreissparkasse Böblingen izpilddirektoru Michael Fritz kļūst skaidrs, ka vācieši pēc būtības ir piesardzīgi un dod priekšroku fiksētām procentu likmēm, nevis spekulatīvai pieejai. Īpaši interesanti ir tas, ka daudzās bankās tika atzīmēta Pasaules uzkrājumu nedēļa, kas norisinājās no 27. līdz 31.oktobrim, bērniem atnesot krājkasītes un saņemot mazas dāvaniņas. Fritz raksturo šo ikgadējo izcilību kā kopīgu notikumu, kas veicina jaunākās paaudzes finanšu izglītību.
Bet ko īsti nozīmē “taupīt”? Saskaņā ar valodas portālu Wiktionary, vārds “rezerves” cēlies no vidusnīderlandiešu saknēm un gadsimtu gaitā ir attīstījies par terminu, kas nozīmē “atstāt neskartu” vai “paturēt”. Sinonīmi, piemēram, “ontzien”, skaidri norāda, ka taupīšana bieži ir saistīta ar gudru naudas vai resursu ieturēšanu. Ikdienas lietošanā tas dod jums iespēju sagatavoties vēlākam laikam, vai tas būtu jauns auto vai personīgi sapņi.
Pasaules uzkrājumu diena un tās nozīme
Pasaules uzkrājumu diena, kas tika dibināta 1924. gadā, 2024. gadā atzīmēja savu otro gadadienu pēc 100 gadu jubilejas 2023. gadā. Tas padara to par svarīgu notikumu ikviena taupītāja kalendārā. Nacionālās bankas vadītājs Martins Kohers uzsver finanšu un ekonomikas zināšanu nozīmi, īpaši ekonomiski nemierīgajos laikos. Interesanti, ka aptauja liecina, ka divas trešdaļas respondentu atklāja, ka Pasaules uzkrājumu diena nekādi neietekmēja viņu uzvedību uz uzkrājumiem. Tomēr ap 30 procentiem šādās akcijas dienās vairāk rūp finanšu tēmas un tādējādi izrāda pieaugošu interesi par naudas jautājumiem.
Austrijā īpaša uzmanība tiek pievērsta krājkontiem, kas joprojām ir ļoti populāri gandrīz 80% iedzīvotāju. Neskatoties uz ierobežotajām iespējām kompensēt inflāciju, daudzi joprojām dod priekšroku šim klasiskajam uzkrājumu veidošanas veidam. Turpretim interese par vērtspapīriem un fondiem turpina pieaugt – no 28 procentiem 2015. gadā līdz gandrīz 40 procentiem šodien. Šeit savu pēdu atstājuši arī nesenie Eiropas Centrālās bankas (ECB) procentu likmju paaugstinājumi.
Pašreizējā procentu likmju situācija un perspektīvas
ECB kopš 2023. gada ir palielinājusi bāzes procentu likmi no 0 līdz 4,5 procentiem un vismaz līdz šim neplāno turpmākus procentu likmju samazinājumus 2025. gadam. Noguldījumu procentu likme šobrīd kopš 2025. gada jūnija ir bijusi divi procenti, tāpēc noguldītāji var iegūt nedaudz vairāk no saviem noguldījumiem. Pēc ekspertu domām, vidējā procentu likme noguldījumiem uz nakti digitālajos piedāvājumos 2023. gada beigās pieauga līdz 1,376 procentiem. Salīdzinājumam, filiāļu piedāvājumu procentu likme ir 0,483 procenti.
Viena gada saistībām procentu likmes 2023. gada beigās jau izskatās iepriecinošas – 2,847 procenti digitālajiem pakalpojumiem un 2,668 procenti filiāļu piedāvājumiem. Atliek cerēt, ka šīm izmaiņām būs arī ilgstoša ietekme uz uzkrājumu veidošanu. Tāpēc noguldītājiem ir ieteicams uzzināt par aktuālajiem notikumiem un, ja nepieciešams, pielāgot savu uzkrājumu veidošanu.
Kopumā temats par “uzkrājumiem” joprojām ir aktuāls ekonomikas diskursa punkts. Mūs gaida aizraujoši laiki, kas ir arī laba iespēja ikvienam ņemt savu finansiālo nākotni savās rokās.
Vairāk par Mihaela Frica pieredzi un aktuālajām uzkrājumu veidošanas tendencēm Vācijā un Austrijā lasiet rakstos no plkst. szbz.de, Vikivārdnīca un kleinezeitung.at.