De Mezjērs brīdina: Austrumvāciešiem ir vajadzīga lielāka vienlīdzība!

De Mezjērs brīdina: Austrumvāciešiem ir vajadzīga lielāka vienlīdzība!

2025. gada 3. oktobrī Štutgartes rātsnamā tika atzīmēta Vācijas vienotības 35. gadadiena. Galveno runu teica bijušais federālais iekšlietu ministrs Tomass de Mezjērs (CDU), kurš uzsvēra vienotības nozīmi viņa ģimenei, jo arī viņa radiniekus skārusi sadalīšana austrumos un rietumos. Savā runā de Mezjērs atzīmēja, ka cilvēki no Austrumvācijas daudz intensīvāk nodarbojas ar atkalapvienošanās vēsturi nekā viņu rietumu kolēģi. Viņš aicināja panākt lielāku vienlīdzību dialogā starp austrumvāciešiem un rietumvāciešiem un kritizēja “lekciju attieksmi” pret jauno federālo zemju pilsoņiem. Tas skaidri parāda, ka tēmas "Austrumi" un "Rietumi" joprojām ir aktuālas pat 35 gadus pēc atkalapvienošanās.

Bijušais ministrs īpaši uzsvēra "Austrumvācu pārmaiņu nogurumu" un nenoteiktību, ko daudzi austrumvācieši izjūt attiecībā uz demokrātiju un valsts institūcijām. Šīs neskaidrības, cita starpā, ir pagātnes vilšanās rezultāts. Viņš atgādināja, ka Vācijas vienotība ir "veiksmes gājiens vēsturē" un kopīgs projekts, kura saglabāšanai un tālākai attīstībai ir jābūt galvenajai prioritātei. Viņš arī aicināja nopietni pievērsties tādiem aktuāliem jautājumiem kā miera uzturēšana, medicīniskā aprūpe un infrastruktūra, kas ir vairāk aktuāli nekā pastāvīgās atšķirības starp Austrumiem un Rietumiem.

Skatoties uz politisko ainavu

Diskusiju par sociālo plaisu starp Austrumiem un Rietumiem pavada nesen notikušās valsts vēlēšanas Saksijā, Tīringenē un Brandenburgā. Politiskais līdzsvars tur ir mainījies – tas skaidri liecina par mainīgo politisko kultūru Austrumvācijā. Pēc Deutschlandfunk domām, sašķeltības sajūta ir jūtama ne tikai ģeogrāfiski, bet arī sociāli. Dzīves apstākļu un iespēju atšķirības ir skaidri redzamas starp dažādām iedzīvotāju sociālajām grupām, kas arvien vairāk polarizē vēlētājus jaunajās federālajās zemēs.

AfD un Citizens for Saxony West (BSW) tur gūst atbalstu, trešdaļa vēlētāju no Austrumvācijas sliecas uz AfD, bet nepārstāv vairākumu. Izrādās, ka daudzi austrumvācieši bieži jūtas pazemoti un netiek uztverti nopietni, kas galu galā noved pie politiska protesta. "Atšķirība starp austrumiem un rietumiem ir Rietumvācijas konstrukcija," skaidro Dirks Osmans. Šis paziņojums skaidri parāda, ka problēmas ir dziļi iesakņojušās vēsturē un ka sociālos un kultūras trūkumus Austrumos bieži ir grūti kompensēt.

Dalīts viedoklis

Kopš Vācijas atkalapvienošanās politiskā kultūra tiek apspriesta atkal un atkal. Neskatoties uz progresu Austrumvācijas ekonomikā, Austrumu-Rietumu plaisa joprojām ir svarīga problēma. Apmierinātības ar demokrātiju samazināšanās Austrumvācijā ir satraucoša. Aptaujas liecina, ka austrumvācieši, īpaši vecākā paaudze, ir skeptiskāk noskaņoti pret politiku Federatīvajā Republikā, savukārt gados jaunāki austrumvācieši, kas jaunāki par 35 gadiem, dzīves apstākļus vērtē ievērojami pozitīvāk.

Sentimentālās atmiņas par atkalapvienošanos, šķiet, ir veidojušas dažādas politiskās un sociālās pieredzes. Austrumvācijā ir izveidojusies lielāka distance no parlamentārās demokrātijas principiem, un šīs plaisas pārvarēšana joprojām ir izaicinājums sociālajai vienotībai.

Štutgartes ceremonijā tika pieminēta arī sāpīgā Vācijas sadalīšana. Mērs Frenks Nopers (CDU) aicināja veidot mierīgākas attiecības starp vāciešiem un viņu valsti un pieminēja bijušo kancleru Helmutu Kolu, kura piemiņai būtu jānosauc iela vai avēnija. Šis žests varētu simbolizēt nepieciešamo saliedētību sabiedrībā, valstij turpinot darbu pie vienotības jautājumiem.

Diskusija par Vācijas vienotību joprojām ir dzīva un rosina cilvēku prātus – vēl ir daudz darāmā, lai mazinātu plaisu starp dažādām Vācijas daļām. Lai gan posms Štutgartē bija tikai reģionāls, tas atspoguļo pastāvīgās problēmas visā valstī.

tagesschau.de ziņoja, ka…, deutschlandfunk.de uzrunā..., un bpb.de sniedz pārskatu par…