Jūnija rekords: vairāk nekā 2300 karstuma nāves gadījumu Rietumeiropā klimata pārmaiņu dēļ!

Jūnija rekords: vairāk nekā 2300 karstuma nāves gadījumu Rietumeiropā klimata pārmaiņu dēļ!

2023. gada jūnijs Rietumeiropas vēstures grāmatās ieies kā rekordmēnesis: tagad ir apstiprināts, ka tas bija visu laiku karstākais jūnijs ar vidējo temperatūru 20,49 grādi pēc Celsija. Tas ir saskaņā ar jaunākajiem ES klimata pārmaiņu dienesta Copernicus datiem, kas datēti ar 1950. gadu. Īpaši sprādzienbīstami: daudzās pilsētās ir sasniegtas galējības, kas pārsniedz 40 grādus pēc Celsija, kā liecina visaptverošs pētījums, kas arī norāda uz postošajiem karstuma izraisītajiem nāves gadījumiem. Rezultāts: karstuma viļņa periodā no jūnija beigām līdz jūlija sākumam divpadsmit lielākajās Eiropas pilsētās kopumā tika reģistrēti aptuveni 2300 nāves gadījumu, kas ir dramatisks pieaugums, kas ir cieši saistīts ar klimata pārmaiņām. Statistiski aptuveni 1500 no šiem nāves gadījumiem bija tieši saistīti ar temperatūras paaugstināšanos, ko izraisīja globālā sasilšana. Laikā, kad daudzi cilvēki vēl nebija pilnībā izjutuši karstumu, risks bija īpaši augsts. Bez klimata pārmaiņu ietekmes tikai 800 cilvēku būtu miruši no karstuma, uzsverot globālās sasilšanas satraucošo ietekmi. [PZ News ziņojumi](https://www.pz-news.de/home_artikel,-Rekord-Juni-fuer-Westeuropa-Hohe- Zahl-von-Hitzetoten-_arid,2239875.html).

Ja paskatās uz skaitļiem sīkāk, kļūst skaidrs, ka vecāka gadagājuma iedzīvotāji īpaši cieš no karstuma. 88 procenti no karstuma izraisītiem nāves gadījumiem skāra cilvēkus vecumā no 65 gadiem. Īpaši liels skaits bija tādās pilsētās kā Milāna (320 papildu nāves gadījumi), Barselona (286) un Parīze (235). Londona (171) un Frankfurte (21) arī cieta no ekstremālām temperatūrām, ko klimata pārmaiņas veicina visā pasaulē, un ne tikai Eiropā. Pasaules mērogā 2023. gada jūnijs bija trešais siltākais reģistrētais, un globālā temperatūra kopš pirmsindustriālajiem laikiem ir paaugstinājusies par 1,3 grādiem pēc Celsija. Tas, ka karstuma viļņi izraisa vairāk nāves gadījumu nekā citas dabas katastrofas, piemēram, Valensijas plūdi, kuros gāja bojā 224 cilvēki, ir tikpat nozīmīgs, kā arī satraucošs. DW.de norāda, ka dienas maksimālā temperatūra klimata pārmaiņu dēļ paaugstinās par 1–4 grādiem pēc Celsija. Un tikai 2 līdz 3 grādu atšķirība daudziem var nozīmēt dzīvībai bīstamu situāciju.

Ietekme uz veselību un sociālie izaicinājumi

Īpaši satraucoša ir karstuma ietekme uz veselību. Pētījumi liecina, ka Eiropā 2023. gada vasarā vien augstas temperatūras dēļ nomira vairāk nekā 47 000 cilvēku. Ir skaidrs, ka visneaizsargātākās grupas, īpaši cilvēki ar iepriekšējām slimībām vai vecākās paaudzes, īpaši cieš no karstuma stresa. Roberta Koha institūts lēš, ka faktiskais gadījumu skaits, ko izraisa tropiskās slimības, ko pārnēsā tādas sugas kā Āzijas tīģera moskīts, varētu būt 40 līdz 50 reizes lielāks nekā oficiāli dokumentēts. Deutschlandfunk uzsver, ka šādu slimību izplatība ir milzīgs veselības apdraudējums un rodas blakus psiholoģiskajām problēmām, kas daudziem cilvēkiem izpaužas klimata pārmaiņu rezultātā.

Politika saskaras ar milzīgiem izaicinājumiem. Daudzas pilsētas joprojām nav pietiekami sagatavotas karstuma viļņu radītajiem veselības apdraudējumiem, ko eksperti kritiski izvērtē, īpaši Vācijā. Ēnas trūkums, nepietiekama zaļā platība un pārmērīgs blīvējums ir dažas no problēmām, kas jārisina, lai labāk pārdzīvotu karstuma vilni. Priekšlikumi klimata pārmaiņu ietekmes mazināšanai, piemēram, fosilā kurināmā dedzināšanas apturēšana un atjaunojamās enerģijas paplašināšana, patiesi ir izaicinājums, kas sabiedrībai ir jārisina. Nedrīkst aizmirst, ka pasākumi, lai pielāgotos klimata pārmaiņām, piemēram, ēnotu zonu izveide vai paplašinātas siltuma aizsardzības koncepcijas, nav tikai vadlīnijas, bet gan rīcības instrukcijas, kurām būs izšķiroša nozīme nākamajām paaudzēm.