Studenti par apkopējām? Karsts strīds par tīrību skolās!

Studenti par apkopējām? Karsts strīds par tīrību skolās!

Daudz diskusiju izraisa Švabišas Gmündas mēra ieteikums: bērniem un jauniešiem jāpalīdz uzkopt savas klases. Šī ideja, kas reģionā tiek uztverta ar zināmu mieru, tomēr ir izraisījusi patiesu sašutumu. Noteikumi par galdu un slaucīšanas pakalpojumiem jau ir daudzu skolu ikdienas sastāvdaļa. Galvenais debašu iemesls ir cerība stiprināt studentu pašatbildību un vienlaikus panākt finansiālu atvieglojumu pašvaldībām. Pēc PZ News ziņām, tas pilsētu varētu atslogot līdz pat 250 000 eiro gadā.

Taču priekšlikums izsauc arī skaidru kritiku. Skeptiķi, tostarp Enzkreisas mēru pārstāvji, brīnās, kā patiesībā var panākt ievērojamus ietaupījumus, slaucot vai izsūcot. Tāpat tiek uzsvērts, ka skolu ēku uzturēšana faktiski ir pilsētu un pašvaldību pārziņā, kuras pašas arvien vairāk cīnās ar finansiālām grūtībām. Šajā kontekstā iekšlietu ministrs Tomass Štrobls (CDU) atceras arī savu pieredzi ar mācību telpu tīrīšanu - darbību, kas viņam nešķiet traumatiska, taču strīdi tagad runā par valsts politiku.

Ieskats tiesiskajā regulējumā

Bet kā tas izskatās juridiski? Bādenes-Virtembergas Kultūras ministrija uzskata, ka nav pietiekama tiesiskā regulējuma, lai studentus nodarbinātu par uzkopšanas darbiniekiem. Ir atļautas tikai izglītojoši motivētas kopienas aktivitātes, un priekšlikums varētu radīt iespaidu, ka skolēni ir slinki. To kritizē ne tikai skolēnu, bet arī vecāku pārstāvji, kuri baidās, ka atbildība pārbīdīs strukturālās problēmas. Balsis no [Stuttgarter Nachrichten](https://www.stuttgarter-nachrichten.de/content.reinigungsarbeiter-an-schulen-die-putz-deb atte-wurf-ein-besseres-licht-auf-schueler-voellig-zu-unrecht.46073e09-6c39-4b86-a906-4e88341148e1.html) apgalvo, ka skolas neaizstāj uzkopšanas personālu, kas bērniem būtu jāmācās, nevis jātīra.

Paralēli šīm debatēm Vācijā jau pastāv pieejas brīvprātīgi iesaistīt skolēnus uzkopšanā, piemēram, izmantojot skolēnu uzņēmumus, kas uzņemas uzkopšanas darbus. Ārzemēs, tāpat kā Japānā un Singapūrā, skolēni katru dienu uzkopj savas klases, un tā ir daļa no viņu skolas kultūras. Tas attiecas ne tikai uz tīrību, bet arī uz komandas garu un atbildības sajūtu, kā ziņo NA-DR. Pašreizējo debašu risināšana rada pamatjautājumus par vērtībām un atbildību izglītībā.

Secinājums: jutīga tēma ar daudzām šķautnēm

Diskusija par to, ka skolēni uztur tīras skolas telpas, ir vairāk nekā tikai pragmatisks ieteikums. Tas skar arī jautājumus par izglītību, atbildību un finansiālo slogu pašvaldībām. Jāskatās, kā ap šo jautājumu nomierināsies vēsmas un vai tiks atrasti radoši risinājumi, kas ņems vērā gan tīrību, gan izglītību.