Studenti kā tīrīšanas līdzekļi? Karsts strīds par tīrību skolās!

Studenti kā tīrīšanas līdzekļi? Karsts strīds par tīrību skolās!

Schwäbisch Gmünd mēra ierosinājums izraisa daudz sarunu: bērniem un jauniešiem vajadzētu palīdzēt tīrīt savas klases. Šī ideja, kas tiek apmierināta ar zināmu līdzjūtību reģionā, tomēr ir izraisījusi reālu sašutumu. Noteikumi, kas saistīti ar galdu un plašiem pakalpojumiem, jau ir ikdienas sastāvdaļa daudzās skolās. Galvenais debašu iemesls ir cerība stiprināt studentu pašatbildību un vienlaikus panākt finansiālu atvieglojumu vietējām varas iestādēm. Saskaņā ar PZ News, tas varētu atbrīvot pilsētu līdz 250 000 eiro gadā.

Bet priekšlikums arī piesaista skaidru kritiku. Skeptiķi, ieskaitot Enzkreis mēru pārstāvjus, brīnās, kā ievērojamus ietaupījumus faktiski var sasniegt, izmantojot slaucīšanu vai vakuumu. Tiek arī uzsvērts, ka skolu ēku uzturēšana faktiski ir pilsētu un pašvaldību rokās, kuras pašas arvien vairāk cīnās ar finansiālām grūtībām. Šajā kontekstā iekšlietu ministrs Tomass Strobls (CDU) arī atceras savu pieredzi ar tīrīšanas klasēm - darbību, kuru viņš neatrod traumatisks, bet strīdi tagad runā apjomīgi valsts politikā.

Apskatīt tiesisko regulējumu

Bet kā tas izskatās likumīgi? Baden-Virtembergas Kultūras ministrija uzskata, ka nav pietiekama tiesiskā regulējuma, lai studentus nodarbinātu kā tīrīšanas personālu. Ir atļautas tikai izglītības motivētas kopienas aktivitātes, un priekšlikums varētu radīt iespaidu, ka studenti ir slinki. To kritizē ne tikai studentu pārstāvji, bet arī vecāku pārstāvji, kuri baidās, ka atbildība mainīs strukturālās problēmas. Balsis no [Štutgartera Nachrichten] (https://www.stuttgarder-nachrichten.de/content.reinigungsarbiter-an-schulen-de-putz-b Atte-wurf-ein-besseres-licht-uauf-schueler-voellig-zu-urecht.46073e09-6c39-4b86-a906-4e88341148e1.html) Apgalvojiet, ka skolām nevajadzētu darboties kā tīrīšanas personāla aizstājējs, bērniem vajadzētu mācīties un nevis tīrīt.

Paralēli šīm debatēm Vācijā jau ir pieejas, lai brīvprātīgi iesaistītu studentus tīrīšanā, piemēram, izmantojot studentu uzņēmumus, kas veic tīrīšanas darbu. Ārzemēs, piemēram, Japānā un Singapūrā, skolēni katru dienu notīra savas klases, un tā ir daļa no viņu skolas kultūras. Tas attiecas ne tikai uz tīrību, bet arī uz komandas garu un atbildības sajūtu, kā [na-dr] (https://www.nadr.de/aktuelles/streit-um-schulpflicht-sollen-schueler-kuenhafte-hre- klase-selbst-reinigen/) ziņojumi. Darbs ar pašreizējām debatēm rada pamatjautājumus par vērtībām un atbildību izglītībā.

Secinājums: jutīga tēma ar daudzām šķautnēm

Diskusija par skolēniem, kas uztur skolas telpas tīras, ir kas vairāk nekā tikai pragmatisks ieteikums. Tas skar arī izglītības, atbildības un finansiālā sloga jautājumus pašvaldībām. Atliek redzēt, kā mērenība nomierināsies par šo jautājumu un vai tiks atrasti radoši risinājumi, kas ņem vērā gan tīrību, gan izglītību.