Jauna industriālās elektroenerģijas cena: kas gūst labumu un kurš zaudē Vācijā?

Jauna industriālās elektroenerģijas cena: kas gūst labumu un kurš zaudē Vācijā?

Diskusija par rūpnieciskās elektroenerģijas cenām Vācijā pēdējās nedēļās ir uzņēmusi apgriezienus un ir cieši saistīta ar izaicinājumiem, kas šobrīd jāpārvar vietējai rūpniecībai. Federālā ekonomikas ministre Ketrina Reiše (CDU) paziņoja, ka šāda cena no 2026. gada 1. janvāra tiks ieviesta 2000 energoietilpīgiem uzņēmumiem ķīmijas, tērauda un pamatmateriālu rūpniecībā. Tā ir reakcija uz ārkārtīgi augstajām elektroenerģijas izmaksām un ar to saistīto darba vietu zaudēšanu daudzās Vācijas rūpnīcās. Tomēr, kā ziņo vietne berliner-zeitung.de, arī šis plāns tiek apmierināts.

Vēl viena uzmanība tiek pievērsta DAX uzņēmumiem. Tādi uzņēmumi kā BASF, Thyssenkrupp, Salzgitter AG un Heidelberg Materials varētu iedziļināties savās kabatās, lai gūtu labumu no mērķsubsīdijām. Piemēram, BASF vairāk nekā 50% akciju ir ārvalstu fondu, tostarp valsts investoru, rokās. Kritiķi baidās, ka vidējie uzņēmumi un piegādātāji varētu nākt prom ar tukšām rokām. Šie uzņēmumi, kas bieži veido Vācijas ekonomikas mugurkaulu, draud ar saīsinātu darba laiku vai pat slēgšanu. Holgers Lošs no BDI uzsver, ka steidzami nepieciešams atvieglojums energoietilpīgajai nozarei, taču vienlaikus viņš aicina arī veikt strukturālas reformas, lai rastu ilgtermiņa risinājumu.

Konkurētspēja un darbavietas

Augstā elektroenerģijas cenu situācija apdraud Vācijas rūpniecības konkurētspēju, ko savos brīdinājumos uzsver arī IG Metall. Tā paredz, ka, ja nevarēs garantēt konkurētspējīgas enerģijas cenas, tiks zaudēti desmitiem tūkstošu darba vietu. Tāpēc gan IG Metall, gan Vācijas Rūpniecības federācija atzinīgi vērtē attīstību šajā virzienā. Tas kļūst īpaši interesanti, ja ņem vērā, ka ES Komisijai tas vēl ir jāapstiprina, jo tas ir palīdzības veids. Gaidāmajās sarunās ātra apstiprināšana ir ļoti svarīga izdzīvošanai.

Tērauda samits, kas notika 6. novembrī kancelejā un kuru vadīja kanclers Frīdrihs Mercs, pulcēja galvenos dalībniekus. Papildus federālajai ekonomikas ministrei Ketrinai Reišei klāt bija arī vicekanclers Larss Klingbeils (SPD) un tērauda nozares pārstāvji. Galvenās tēmas bija noturība, tirdzniecības attiecības un, protams, aktuālās enerģijas cenas. Tas parāda, ka, lai kopīgi pārvarētu gaidāmos izaicinājumus, ir nepieciešama spēcīga mijiedarbība starp politiku un industriju.

Ilgtermiņa perspektīvas un risinājumi

Tomēr joprojām ir atklāti jautājumi par konkrēto rūpnieciskās elektroenerģijas cenas struktūru. Iepriekšējie apsvērumi attiecīgajiem uzņēmumiem svārstījās no pieciem centiem par kilovatstundu. Šīs valsts subsīdijas federālajai valdībai varētu izmaksāt līdz 1,5 miljardiem eiro gadā, ko paredzēts segt no Klimata un transformācijas fonda. Ir vienisprātis, ka uzņēmumiem ir nepieciešams zemas birokrātijas regulējums, lai subsīdiju izmantošanas pierādījumi nekļūtu par papildu slogu.

Ķīmiskā rūpniecība uzskata sevi par sistēmiski svarīgu un pieprasa pastāvīgu enerģijas izmaksu samazinājumu. Tomēr BASF un Tērauda asociācija pauž skepsi par plānotajiem pasākumiem un sagaida, ka tiks plānota elektroenerģijas cenas kompensācija. Tāpēc ir jāredz, kā attīstīsies diskusijas par subsīdiju taisnīgumu un atbildību par rūpniecisko atrašanās vietu. Sarunas ar ES Komisiju ir noslēguma fāzē, un nozare ir sajūsmā par to, kādi risinājumi galu galā tiks apspriesti.