Zādzību sērija Ludvigsburgas rajonā: maksimālais sods vainīgajiem!

Zādzību sērija Ludvigsburgas rajonā: maksimālais sods vainīgajiem!

Heilbronas apgabaltiesa sensacionālā prāvā piesprieda trīs vīriešiem ilgus cietumsodus par plašu zādzību sēriju Ludvigsburgas un Heilbronas apgabalos. Apsūdzētie, kuri 2023. gada rudenī izveidoja bandu, bija atbildīgi par daudzām ielaušanām 38 dzīvokļos.

Spriedumi liecina par visu: 30 gadus vecajam vīrietim ir jāatrodas aiz restēm 6 gadus un 9 mēnešus pēc tam, kad viņš kopumā pastrādājis 30 nopietnus grupveida zādzību un mājokļa apzagšanas gadījumus. Viņa 26 gadus vecais līdzdalībnieks saņēma 5 gadus un 9 mēnešus cietumā par 14 noziegumiem, bet 50 gadus vecais vīrietis tika sodīts ar 6,5 gadiem par 19 zādzībām. Bojājumu bilance ir iespaidīga - kopējie zaudējumi sasniedz aptuveni 52 500 eiro, savukārt laupījums bijis vairāk nekā 225 000 eiro vērtībā, nereti ietverot arī vērtīgas rotaslietas un monētas. Piemēram, Pleidelsheimā nozagtas dārglietas un monētas 50 000 eiro vērtībā.

Īsa, bet intensīva procedūra

Viss process aizņēma tikai 6 sanāksmes dienas, kas bija par desmit nedēļām mazāk nekā sākotnēji plānots. Tas galvenokārt bija saistīts ar apsūdzēto agrīno atzīšanos. Tiesnesis sprieduma laikā uzsvēra vīriešu nožēlu un atvainošanos. Interesanti, ka apsūdzētajiem iepriekš nebija sodāmības, kas šādos gadījumos ir retums.

Kramplaužu metodes bija ļoti vienkāršas: viņi atvēra logus un durvis, lai iekļūtu dzīvokļos. Tiesa atzina, ka pret vīriešiem runā laupījuma smagums un psiholoģiskās sekas ievainotajiem. Ielaušanās var radīt ne tikai materiālus zaudējumus, bet arī nopietni ietekmēt cietušo drošības un privātuma sajūtu. Šo parādību apstiprina arī noziedzības statistika Vācijā: 2023. gadā notika aptuveni 119 000 zādzību mājokļos, un vairāk nekā 77 800 gadījumu tika klasificēti kā zādzības uz mājokļiem.

Zādzību tālejošās sekas

Mājas apzagšana saskaņā ar KL 244.pantu attiecas uz neatļautu iekļūšanu dzīvojamā telpā ar nolūku zagt. Šīs ielaušanās bieži ir vardarbīgas, kas var izraisīt ne tikai materiālus zaudējumus, bet arī ilgstošu psiholoģisku kaitējumu upuriem. Zādzību skaits pēc korona pandēmijas atkal ir pieaudzis un sasniedzis augstāko līmeni kopš 2019. gada, pat ja to skaits joprojām ir par 50% mazāks nekā 2015. gadā.

Aplūkojot ģeogrāfisko sadalījumu, kļūst skaidrs, ka risks kļūt par ielaušanās upuri ir īpaši augsts pilsētu federālajās zemēs, piemēram, Brēmenē, Berlīnē un Hamburgā. Mīlheimā pie Rūras 2023. gadā reģistrēts augstākais ielaušanās rādītājs ar 283 gadījumiem uz 100 000 iedzīvotāju. Savukārt Fīrta ziņoja par viszemāko rādītāju – tikai 33 gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju.

Kopējais zādzību skaits mājokļos ir tikai 14,9%, savukārt visu noziegumu likvidēšanas rādītājs Vācijā ir 58,4%. Ārvalstu aizdomās turamo īpatsvars atrisinātajās lietās sasniedzis augstāko līmeni – 42,9%, kas pēdējos gados vairākkārt izraisījis diskusijas.

Šajā prāvā pieņemtie spriedumi ir skaidrs solis ceļā uz ielaušanās problēmas risināšanu mūsu sabiedrībā. Atliek cerēt, ka tiks veikti turpmāki soļi, lai aizsargātu iedzīvotājus un stiprinātu drošības sajūtu skartajos reģionos. Lai iegūtu plašāku informāciju par pašreizējām tendencēm un statistiku par zādzībām Vācijā, skatiet Statistika un uzzināt vairāk par noziedzības attīstību un to sociālo ietekmi.