Pieaug izvietošanas skaits: Heilbronas ugunsdzēsības dienests cīnās pret nevajadzīgām trauksmēm!
Goda priekšsēdētājs Reinholds Gals kritizē brīvprātīgo ugunsdzēsēju dienestus Heilbronnā, un tiek novērots arvien lielāks izvietošanas skaits, no kuriem daudzi ir nevajadzīgi.

Pieaug izvietošanas skaits: Heilbronas ugunsdzēsības dienests cīnās pret nevajadzīgām trauksmēm!
Brīvprātīgo ugunsdzēsēju dienesti Heilbronnas apgabalā nesen ir fiksējuši ievērojamu izvietošanas skaita pieaugumu. Vidēji diennaktī spēki tiek izvietoti vairāk nekā divpadsmit reizes, kas arvien vairāk satrauc ne tikai ugunsdzēsējus, bet arī atbildīgos. Reinholds Galls, pieredzējis ugunsdzēsējs un Heilbronas apgabala ugunsdzēsēju asociācijas goda priekšsēdētājs, kritiski vērtē operācijas, kuras bieži vien neietilpst ugunsdzēsības dienesta kompetencē. Gall lēš, ka aptuveni 20 līdz 30 procenti brīdinājumu ir nevajadzīgi. Parastie darbi, piemēram, zaru tīrīšana pēc nelielas vētras vai nokritušu portatīvo tualešu tīrīšana, patērē resursus un laiku, ko varētu labāk izmantot citur. Taču īpaši sprādzienbīstamas ir biežās naftas pēdu likvidēšanas operācijas, kā tas nesen notika ar Obersulmas ugunsdzēsēju dienestu, kas uz šādiem incidentiem tika izsaukts piecas reizes divu nedēļu laikā. Šīs darbības ir ne tikai sarežģītas, bet bieži vien arī juridiski neskaidras, jo atbildība par naftas pēdu noņemšanu parasti gulstas uz ceļu būves iestādēm, t.i., federālajām, štata, rajona vai pašvaldības iestādēm.
Galls kritizē to, ka ugunsdzēsēji tiek brīdināti, lai izsauktu ārkārtas izsaukumus, par kuriem parasti ir atbildīgs pakalpojumu sniedzējs. Tas ir ne tikai neefektīvs, bet arī var radīt problēmas ugunsdzēsēju darba devējiem, kuriem saskaņā ar Ugunsdzēsības departamenta likumu ir pienākums apmeklēt trauksmes zvanus. Lai situāciju uzlabotu, ugunsdzēsēji un vadības centri aicina veikt precīzāku ārkārtas situāciju pārbaudi pirms operatīvo dienestu brīdināšanas. Sabiedrības informēšana tiek uzskatīta par ļoti svarīgu, lai informētu zvanītājus par iespējamām sīko operāciju izmaksām.
Ekonomiskie aspekti
Taču speciālistiem galvassāpes sagādā ne tikai pašas operācijas, bet arī ar to saistītās izmaksas. Ugunsdzēsēju darbības izmaksas parasti sedz pašvaldības; Tomēr noteiktos gadījumos, piemēram, izjokošanas zvani vai rupji nolaidīga rīcība, tos var nodot atbildīgajai personai. Piemēram, zvanītājiem var lūgt samaksāt, ja nav ārkārtas situācijas. Izmaksas var ievērojami atšķirties atkarībā no darbības veida un bieži vien ir siltas maltītes vērtas - piemēram, Berlīnē ugunsdzēsēju brigādes maksa ir 4,70 eiro par vienu darbības minūti, savukārt celtņu mašīnas maksā 11,70 eiro.
Līdz ar to pašvaldības saskaras ar finansiālu slogu, ko nevar ignorēt. Bieži vien zvanītāji, kuri brīdina ugunsdzēsējus par mazākajām rūpēm, piemēram, ūdens izņemšanu no pagrabiem vai vieglu eļļas pēdu notīrīšanu, netiek informēti par iespējamām izmaksām. Daži pat aizsūtīja ugunsdzēsējus, kad tika informēti par izmaksām. Tas parāda, cik svarīgi ir veidot izpratni par pareizu neatliekamās palīdzības numuru lietošanu un rosināt iedzīvotāju domāšanas maiņu.
Noskaidrojiet pienākumus
Vēl viena problēma, kas rodas operāciju laikā, ir skaidrības trūkums par pienākumiem, īpaši, ja runa ir par naftas noplūdes likvidēšanu. Piemēram, Šlēsvigā-Holšteinā par federālajiem ceļiem ir atbildīgs Valsts ceļu būves un transporta birojs (LBV.SH), savukārt būvdarbu pagalmi vai ugunsdzēsības dienesti veic nepieciešamos pasākumus attiecībā uz pašvaldību ceļiem. Šie neskaidrie pienākumi var novest pie tā, ka ugunsdzēsēji tiek izsaukti nesamērīgi bieži par darbībām, kas neietilpst viņu galvenajos uzdevumos. Tāpēc ieteikums rīkoties, lai precizētu šos pienākumus, tiek uzskatīts par lietderīgu, lai gan atslogotu neatliekamās palīdzības dienestus, gan efektīvāk izmantotu valsts resursus.
Ņemot vērā visus šos apsvērumus, ugunsdzēsības dienests saskaras ar izaicinājumu koncentrēt savu vērtīgo laiku un enerģiju reālām ārkārtas situācijām, jo katra minūte ir svarīga, kad uz spēles tiek liktas cilvēku dzīvības. SWR ziņo, ka operatīvās taktikas nākotne ir atkarīga no iedzīvotāju domāšanas izmaiņām. Atliek cerēt, ka gan zvanītāji, gan sabiedrība tuvāko mēnešu laikā intensīvāk iesaistīsies ar neatliekamās palīdzības numuru 112 saistītajām problēmām.
Atkal un atkal tiek parādīts, cik svarīgi ir redzēt ugunsdzēsējus ne tikai kā spēku ārkārtas situācijās, bet arī kā daļu no lielākas kopienas, kas nodrošina drošību un kārtību. Sabiedrības piekrišana un pareiza ārkārtas zvanu izmantošana ir kopīgas rūpes ikvienam.