Uzņēmumu padomes Vācijā: skaita samazināšanās, pieaugoša nozīme!

Uzņēmumu padomes Vācijā: skaita samazināšanās, pieaugoša nozīme!

Vācijā ir vērojama ievērojama tendence: uzņēmumu padomju skaits samazinās. Saskaņā ar Darba tirgus un profesiju pētījumu institūta (IAB) pašreizējo novērtējumu privātajā sektorā strādājošo īpatsvars, kurus pārstāv uzņēmumu padome, ir samazinājies no gandrīz 50% 1996. gadā līdz tikai 33% 2023. gadā. Tikai 7% uzņēmumu pašlaik ir pārstāvēti darbinieki. Kas izraisa šo samazināšanos? Kā ziņo rechtsanwaelte-gottschalk-wetzel.de iemesli ir dažādi, sākot no birokrātiskiem šķēršļiem un beidzot ar darba devēju pretestību.

Tradicionālās nozares arvien vairāk atkāpjas, kamēr pakalpojumu sektors aug. Turklāt uzņēmumu padomes izveide bieži izrādās ilgstoša un sarežģīta. Daudzi iniciatori jūtas neapmierināti par aizsardzības trūkumu pret atlaišanu un dažu uzņēmumu pretestību. Mūsdienu korporatīvā kultūra, kas dod priekšroku plakanām hierarhijām un alternatīvām līdznoteikšanās formām, veicina arī to, ka klasiskās uzņēmumu padomes ir mazāk pieprasītas.

Darba padomju priekšrocības

Tomēr uzņēmumu padomēm ir daudz priekšrocību. Tie stiprina koplēmumu par galvenajiem jautājumiem, piemēram, darba laiku, algām un darba drošību. Tie veicina sociāli pieņemamu risinājumu radīšanu, īpaši ekonomiski grūtos laikos. Papildus likumu un koplīgumu ievērošanas uzraudzībai viņi apvieno darbinieku intereses un iestājas par labākiem darba apstākļiem. To liecina arī Ifo institūta pētījums, kurā noskaidrots, ka uzņēmumu padomes var paaugstināt uzņēmumu produktivitāti. Deutsche Wirtschafts Nachrichten ziņo, ka uzņēmumi ar labi funkcionējošām uzņēmumu padomēm bieži ir veiksmīgāki.

Vācijā uzņēmumiem, kuros ir vismaz pieci balsstiesīgi darbinieki, ir tiesības ievēlēt uzņēmumu padomi. Šīs vēlēšanas notiek regulāri, un nākamās ir paredzētas 2026. gadā. Svarīgi atzīmēt, ka likumdevējs nosaka stingrus noteikumus vēlēšanu un to iniciatoru aizsardzībai. Šķēršļi vai nepamatota ietekmēšana ir sodāms pārkāpums, kas nozīmē, ka pirms vēlēšanām vai to laikā neviens nedrīkst justies nelabvēlīgā situācijā. Lielākos uzņēmumos pat var izveidot vispārējās un grupu uzņēmumu padomes, kas nodrošina visaptverošu darbinieku interešu pārstāvību, kā skaidrots vietnē bmas.de.

Situācija, protams, rada jautājumus: kāda izskatās koplēmuma nākotne? Ja turpināsies uzņēmumu padomju skaita samazināšanās, atliek noskaidrot, vai alternatīviem modeļiem, piemēram, darbinieku pārstāvībai, var būt tāda pati ietekme. Kļūst arvien skaidrāks, ka ir nepieciešama Darba konstitūcijas likuma reforma, lai samazinātu birokrātiskos šķēršļus un radītu labāku darbinieku aizsardzību. Galu galā darbinieku stingra teikšana ir būtiska darba pasaules pozitīvai attīstībai.