Jauns teātris velvju pagrabā: jūs gaida emocijas un piedzīvojumi!

Jauns teātris velvju pagrabā: jūs gaida emocijas un piedzīvojumi!

Šoruden Besigheimas velvju pagrabā lietas būs muzikāli un teatrāli aizraujošas. Šodien, 2025. gada 30. oktobrī, notiks Rūdigera Erka lugas “Visa šausmīgi skaistā dzīve” atdzimšana. Šī uzstāšanās ir pirmā no trim plānotajām izrādēm jaunas programmas ietvaros, kas mūs aizvedīs cauri 2026. gadam. Pirmizrāde Bönigheimā jau ir izraisījusi cerības, un skatītāji ar nepacietību gaida, ko uz skatuves uzburs mākslinieki ap dziedātāju Moniku Mariju Šmici un mūziķi Maiku Janipku. Pagājušo gadsimtu mīlas dziesmu interpretācija kopā ar aktiermākslu pēc Rolanda Bārta tekstiem solās būt ļoti īpašs piedzīvojums.

Bet tas ir tikai sākums! 6. novembrī notiks Fellbahas pašvaldības muzeja pasūtījuma skaņdarba “Seemannsgarn” izrāde un pirmā izrāde ārpus Fellbahas. Mēģinājumos velvju pagrabā Tifānija Estrada, Rūdigers Erks un Frenks Eisele iepazīstina skatītājus ar Klabautermana pasaku un dāvā mums jūras kūts, leģendas un piedzīvojumu romānus. Īpaši aizraujoši: vakara spilgtākais punkts būs Kristiana Frīdriha Daniela Šubarta “Cape Song”, kas sniedz emocionālu uzstādījumu kā atvadu dziesma 2000 karavīriem.

Dzīve mūzikai un vārdiem

Šubarts, dzimis 1739. gada 24. martā Obersonteimā, ir vācu literatūras un mūzikas veidotājs. Pazīstams ar saviem sociāli kritiskajiem rakstiem, kas nosodīja aristokrātisko varu Virtembergas hercogistē, viņš bija ne tikai dzejnieks, bet arī ērģelnieks, komponists un žurnālists. Pēc jaunības, būdams privātskolotājs Geislingenā un mūzikas direktors Ludvigsburgā, Šubarts 1773. gadā tika izraidīts no valsts viņa kritiskās attieksmes pret valdošo šķiru sabiedrību dēļ. Viņa darbs, īpaši “Kap Song”, ir atstājis paliekošu iespaidu līdz šai dienai. Francs Šūberts arī smēlies iedvesmu Šubarta dzejoļos un dažus mūzikā iestudējis — tas ir skaidrs pierādījums viņa tekstu mūžīgajai aktualitātei.

Teātra vēsturi, kurā tiek izrādīti arī Šubarta darbi, veido arī pamatīgas sociālās tendences. Baroka laikmetā, kad darbojās princips “panem et circenses”, vāciski uzplauka teātris, un uz valsts skatuvēm savu vietu atrada tādu populāru autoru kā Gētes un Šillera lugas. Romantisms, literārās kustības galvenais virziens, lielāku uzsvaru lika uz saikni starp cilvēku un dabu, ko pārstāv tādi autori kā Novalis un brāļi Šlēgeli. Teātra ainava piedzīvoja pārmaiņas, ko izraisīja industrializācija, kas aktualizēja arī sociāli kritiskus jautājumus, kas arī padarīja Gerharta Hauptmana nozīmīgo darbu “Vēberi” par diskusiju objektu.

Ieskats nākotnē

Trešais rudens sērijas gabals “Zilā stunda” pirmizrādi piedzīvos 27. novembrī. Šis jaunais Rīdigera Erka darbs stāsta par Joy Division ikoniskā dziedātāja Iana Kērtisa un dzejnieka Novalisa dzīvi. Ar Annas Le Fur un Rīdiger Erk dzīvespriecīgiem priekšnesumiem, ko atbalsta dīdžejs Moers, skatītāji tiek ievesti divu neparastu mākslinieku emociju dziļumos. Aizraujošu vakaru solījums spīd cauri velvju pagrabam un piesaista teātra entuziastus no tuvienes un tālienes.

Šajā jaunajā programmu sērijā velvju pagrabā atkal kļūst skaidrs: teātris nav tikai izklaide, bet arī vieta pārdomām un sabiedriskajām pārmaiņām. Ar Šubarta darbu šo pārsteidzošo vakaru ietvaros kultūras mantojums atdzīvojas un aicina uz pārdomām.