Strīdi par biosfēru: iespējas vai nodokļu atkritumi Augššvābijā?

Strīdi par biosfēru: iespējas vai nodokļu atkritumi Augššvābijā?

Augššvābijā diskusijas par jaunas biosfēras zonas izveidi kļūst arvien karstākas. Spēcīgs pretvējš nāk no lauksaimnieku, mežsaimniecības un zemes īpašniekiem, kuri ir izlikuši protesta plakātus reģionā. Šie plakāti ir atrodami Rāvensburgas rietumu apgabala kopienās, un tie parāda bažas par iespējamiem jauniem ierobežojumiem, kas varētu būt saistīti ar biosfēras apgabalu. Bijušais Ostrahas mērs Kristofs Šulcs kopš 2023. gada septembra vada dabas aizsardzības centru Vilhelmsdorfā un saskata lieliskas iespējas projekta īstenošanai Pfrunger-Burgweiler Ried tīreļos. Viņš ir idejas, ka reģions varētu darboties kā paraugreģions, atbalstītājs un vasarā nodibināja biedrību Pro Biosphere.

Taču ir arī satrauktas balsis: Šulcs saprot to lauksaimnieku bažas, kuri ir nobažījušies par iespējamiem ierobežojumiem, ko izraisa FFH (flora-fauna-biotop) teritorijas. Savukārt Rāvensburgas apgabala administrators Haralds Zīverss uzsver biosfēras zonas priekšrocības reģionālajai attīstībai un norāda, ka kopienām ir paredzēta izstāšanās klauzula. Tas varētu ļaut kopienām izstāties no procesa, ja apstākļi mainās. Savukārt Šulcs aicina uz holistiskām debatēm, lai ņemtu vērā visas sociālās perspektīvas, un kritizē faktu, ka “Augššvābija” netiek uztverta kā zīmols kā “Allgäu” vai “Bodensee”.

Koplietots attēls

Reģionā valda domstarpības par biosfēras zonas pievienoto vērtību. Tirdzniecības un rūpniecības kamera piekrīt viedoklim, ka nekāda labuma nav, savukārt klupšanas akmens ir finansiālie aspekti. Projekta pretinieki iebilst, ka biosfēras rezervāta izveide būtu nodokļu maksātāju naudas izšķērdēšana. Tomēr atbalstītāji to redz citādi: Šulcs apgalvo, ka biosfēras apgabali piedāvā labākas vietas finansējumam, kas varētu gūt labumu reģionam.

Bādenes-Virtembergas otrajam lielākajam tīrelim Pfrunger-Burgweiler Ried ir arī ievērojams atbalstītājs: Mercedes-Benz AG iegulda piecus miljonus eiro, lai atjaunotu teritoriju. Daudzi uzskata, ka šis projekts ir svarīgs klimata aizsardzībai, jo nosusināti purvi var radīt kaitīgas siltumnīcefekta gāzes. Neskatoties uz šiem panākumiem, Bad Wurzach un Wolfegg kopienas ir izstājušās no procesa, kas ilustrē rezistenci pret biosfēras apgabalu. Šulcs joprojām saskata iespējas un uzskata, ka projekts var darboties arī bez Bad Wurzach.

Anstehende Entscheidungen

Die Entscheidung über das Biosphärengebiet liegt nun bei den Gemeinderäten der beteiligten Kommunen. Diese wurden in mehreren Sitzungen über die geplanten Zonen, die unterschiedlich klassifiziert werden (Kernzone, Pflegezone, Entwicklungszone), informiert. Trotz einer informativen Kampagne mit dem Titel „Vernunft statt Bürokratie“ bleibt die Unsicherheit über die verschiedenen Aspekte des Projekts bestehen. Viele Gemeinden, darunter Bad Waldsee und Königseggwald, haben bereits Anträge auf Ausstieg gestellt.

Daži kritizē pašreizējo procesu kā nenoteiktu un kritizē nepārprotamo neskaidrību, kas saglabājas pat pēc balsojumiem. IHK Bodensee-Oberschwaben brīdina par neskaidrām izmaksām un kopienu pamatplāniem. Šīs neskaidrības apgrūtina gan lauksaimniekus, gan zemes īpašniekus un atņem reģionam vērtīgu plānošanas drošību turpmākajiem ieguldījumiem.

Finally, the question remains: Will the vision of a successful biosphere area for the Allgäu-Upper Swabia region become reality, or will it remain a dream that fails due to people's fears and insecurities? Nākamie mēneši būs izšķiroši.

Lai iegūtu papildinformāciju, varat skatīt rakstus no Švābu un platforma Augššvābijas biosfēra ķerties pie. Arī Federālā dabas aizsardzības aģentūra savā mājaslapā piedāvā izsmeļošu informāciju par dažādiem biosfēras rezervātiem bfn.de.