Atlantijas okeānā atklāti vairāk nekā 1000 barelu kodolatkritumu: pētnieki brīdināti!
Pētnieku grupa Atlantijas okeāna ziemeļaustrumos atklāj vairāk nekā 1000 kodolatkritumu mucu. Vides piesārņojuma un radioaktīvo atkritumu izpēte.

Atlantijas okeānā atklāti vairāk nekā 1000 barelu kodolatkritumu: pētnieki brīdināti!
Zinātniskajā pasaulē sajūsmu izraisa nozīmīgs atklājums: pētnieki Atlantijas okeāna ziemeļaustrumos ir identificējuši vairāk nekā 1000 barelu kodolatkritumu. Par to paziņojusi Francijas pētniecības organizācija CNRS. Starptautiskā ekspedīcija, kas 2025. gada 15. jūnijā devās ceļā no Brestas Francijas rietumos, aptuveni četras nedēļas strādās apgabalā, kur iespējamais apglabāto kodolatkritumu daudzums ir liels. Tiek ziņots, ka no 1950. līdz 1980. gadiem tur tika noglabāti vairāk nekā 200 000 mucu. Mūsdienās šo mucu precīzas atrašanās vietas un stāvoklis joprojām nav zināmas, padarot situāciju īpaši satraucošu, jo tās atrodas 3000 līdz 5000 metru dziļumā.
Kuģa braucienu vada 21 zinātnieka komanda, tostarp pētnieks no Thünen Zivsaimniecības ekoloģijas institūta Brēmerhāfenē. "Mērķis ir novērtēt atkritumu apglabāšanas sekas, pētot vietējo ekosistēmu," skaidro Patriks Šardons, NODSSUM programmas projektu vadītājs. Lai noteiktu mucu atrašanās vietu un novērtētu to ietekmi uz vidi, tiek izmantots mūsdienīgs autonoms niršanas robots Ulyx. Ar iespēju ienirt līdz 6000 metru dziļumā, Ulyx uzņems 3D attēlus un precīzi noteiks mucu atrašanās vietu, pateicoties sonāra sistēmai.
Paredzēts ilgtermiņa efekts
"Mucas bija paredzētas spiedienam dziļumā, bet ne pastāvīgai radioaktivitātes ierobežošanai," brīdina zinātnieki. Šardons lēš, ka radioaktivitāte lielākajā daļā mucu varētu gandrīz pilnībā izzust aptuveni 300 līdz 400 gadu laikā. Tikai aptuveni 2% atkritumu varētu būt ievērojami ilgāks starojuma ilgums. Tas varētu mazināt bažas par apglabājamo atkritumu drošību un ietekmi uz vidi. Tomēr joprojām ir svarīgi saprast precīzu ietekmi uz ekosistēmu.
Pašreizējā ekspedīcija bija saistīta ne tikai ar mucu meklēšanu, bet arī ar to atrašanas vietu kartēšanu. Zinātnieki misijas laikā plāno savākt ūdens, augsnes un dzīvo radību paraugus, kas pēc tam tiks nosūtīti uz dažādām laboratorijām Eiropā. Precīza meklēšanas zonas atrašanās vieta aptver vairāk nekā 200 kvadrātkilometru platību, aptuveni 1000 kilometrus uz rietumiem no Larošelas, Atlantijas okeāna Rietumeiropas baseinā. Komanda īpašu uzmanību pievērsīs kodolatkritumu jautājumam, kā arī citiem ekoloģiskiem aspektiem, jo šīs teritorijas izpēte tiek uzskatīta par svarīgu.
Rezumējot, izaicinājums, ko rada gadu desmitiem ilgā kodolatkritumu apglabāšana okeānā, ir ne tikai vēsturiska traģēdija, bet arī rada pašreizējās un nākotnes problēmas. Misija ir tikai pirmais solis. Nākamajā gadā jau ir plānota otrā ekspedīcija mērķtiecīgai paraugu ņemšanai, lai gan precīzs datums vēl tiek gaidīts. Atbildīgie pauž cerību, ka rezultāti sniegs visaptverošu pārskatu par šo bīstamo atlieku stāvokli un to ietekmi uz jūras ekosistēmu.
Papildinformāciju par tēmu var atrast vietnē Švarcvaldes sūtnis, Dienas spogulis un kurjers.