Vecuma diskriminācija: Gronemeijers brīdina par briesmām sabiedrībai

Vecuma diskriminācija: Gronemeijers brīdina par briesmām sabiedrībai

2025. gada 2. novembrī cilvēki pulcējās Ebersbergā, lai runātu par sprādzienbīstamu tēmu: paaudžu konfliktu ietekme uz mūsu sociālo mijiedarbību. “Tolerances nedēļas” rajona birojā ar aizraujošu runu atklāja slavenais socioloģijas profesors Reimers Gronemeijers. Viņš cīnījās pret ageismu un izvirzīja jautājumu par to, vai vecākā paaudze radīja labklājību vai iedzina pasauli krīzē. Šī diskusija notiek kontekstā ar pieaugošo paaudžu plaisu, kas skar mūs visus.

Gronemeijers, kurš uzauga kara un bada laikā un tagad ir 86 gadus vecs, prezentēja arī savu jauno grāmatu “Atstumtie – kāpēc vecuma diskriminācija kaitē mūsu sabiedrībai”. Šeit viņš pievēršas dažkārt necienīgajiem veidiem, kā mēs izturamies pret gados vecākiem cilvēkiem mūsu sabiedrībā, piemēram, izmantojot tiešsaistes banku vai ceļu satiksmē. Tomēr tādās valstīs kā Āfrika viņš piedzīvo atšķirīgu attieksmi pret vecākiem cilvēkiem, kuru raksturo cieņa.

Salīdzinot paaudzes

Šie jautājumi nav tikai teorētiski. Tāpat kā studijā Dienas spogulis rāda, mūsu priekšstats par paaudžu konfliktiem ir būtiski mainījies. Pētījuma vadītājs Jannes Jacobsen norāda, ka brīvprātīgo iesaistē starp dažādām vecuma grupām nav būtisku atšķirību. Apmēram 20-30 procenti no katras vecuma kohortas ir aktīvi iesaistīti brīvprātīgajā darbā – interesants skaitlis, kas izaicina kopējo priekšstatu par paaudžu konfliktu.

Gronemeijers ne tikai aicina vecāko paaudzi apzināties savu atbildību, bet arī aicina jauno paaudzi meklēt risinājumus aprūpes katastrofai. Šī savstarpējā atbildība varētu būt atslēga, lai pārvarētu plaisu starp paaudzēm. Vecāku cilvēku integrācija sabiedrībā jāuztver kā kopīgs projekts, kas skar abas puses.

Apņemšanās ir galvenais

Vēl viens aspekts, ko Gronemeyer uzsver, ir sociālās iesaistīšanās nozīme neatkarīgi no vecuma. Pētījums parāda, ka personīgie apstākļi un neparedzēti notikumi ir izšķiroši iesaistei, ne tikai vecuma vai paaudžu atšķirības. Īpaši tādas krīzes kā korona pandēmija ir parādījušas, ka pieaug vēlme veikt brīvprātīgo darbu. Ne tikai Gronemeijers, bet arī zinātnieki uzsver: Brīvprātīgais darbs ir vērtīgs labklājības valsts atbalsts, īpaši grūtos laikos.

Vēl jo svarīgāk ir, lai gan jauni, gan veci “pieskatītos viens otram” un izrādītu vēlmi strādāt kopā. Atbildība par cieņpilnas līdzāspastāvēšanas veicināšanu vienādi gulstas uz visām paaudzēm. Tai nevajadzētu būt tikai tukšai retorikai, bet tai vajadzētu iedvesmot rīkoties. Galu galā harmoniska līdzāspastāvēšana var izdoties tikai tad, ja mēs sadarbojamies.