Bavārijas pamatskolas atvadās no kursīva!

Bavārijas pamatskolas atvadās no kursīva!

Bavārijas pamatskolās daudz kas notiek: “kursīvās rakstīšanas” tēma ir uz robežas. Izglītības iestādes nesen nolēma atcelt kursīvo rakstīšanu 43 pamatskolās un tā vietā paļauties uz paraugprojektu ar nosaukumu “FlowBy”. Tas ļauj bērniem attīstīt savu individuālo rokrakstu tieši no drukātā raksta, neizmantojot tradicionālo kursīvo rakstīšanu. Šī ir atbilde uz jauniem pētījumiem, kas liecina, ka mācīšanās rakstīt kursīvā bērnus palēnina, nevis palīdz. Eihštates universitātes doktores Evas Oderskas pētījuma rezultāti liecina, ka bērniem, kuri lieto drukāšanu, piecu vārdu teikumam ir vajadzīgas vidēji 22 sekundes, savukārt bērniem, kuri lieto kursīvu, ir par divām līdz trim sekundēm ilgāks laiks. Oderskis kritizē to, ka savienotie burti kursīvā noved pie tā, ka bērni rakstot veido neredzamus līkumus, kas ir ne tikai laikietilpīgāk, bet arī bieži noved pie nesalasāma rokraksta.

Ar inovatīvo projektu “FlowBy” Bavārijas Kultūras ministrija ir izstrādājusi modeli, kas mudina bērnus eksperimentēt ar dažādām burtu kombinācijām īpašās “rakstīšanas darbnīcās”. Šajās darbnīcās bērnu rokraksts otrajā, trešajā un ceturtajā klasē tiek vērtēts pēc tādiem kritērijiem kā lasāmība un rakstīšanas ātrums. Šīs pieejas priekšrocība: bērni var strādāt ātrāk ar daļēji savienotu fontu un gūt labumu no individuāla atbalsta, kurā ņemtas vērā viņu spējas. Tas varētu ievērojami samazināt lasītprasmes apguves sarežģītību un tādējādi palīdzēt nodrošināt, ka skolēni nav nomākti.

Ieskats projektā

Citu federālo zemju novērojumi liecina, ka līdzīgi ceļi jau iet. Piemēram, Bādene-Virtemberga ļauj skolām izlemt, vai tās vēlas atteikties no kursīvā rakstīšanas. Arī Šveicē viņi jau ir spēruši soli tālāk un pilnībā atcēluši kursīvo rakstību. Tomēr Bavārijas skolotāju asociācija pauž bažas, jo daudzi skolotāji uzskata kursīvo rakstīšanu par fundamentālu paņēmienu droša rokraksta apguvei. Šī diskusija par kursīvā rakstīšanas atcelšanu pēdējos mēnešos ir ieguvusi arvien lielāku impulsu.

“FlowBy” modeļa projekta galvenais mērķis ir padarīt rakstīšanas apguvi par vienfāzes procesu. Tas nozīmē, ka bērni netiek mācīti divās fāzēs, kā iepriekš – drukātā un pēc tam kursīvā, bet var sākt ar drukāšanu jau pirmajā klasē un uzreiz attīstīt savu rokrakstu. Dr. Oderska to atklāja savā doktora disertācijā, kurā viņa analizēja rakstīšanas paraugus no vairāk nekā 330 bērniem ceturtās klases beigās. Viņu rezultāti liecina, ka tekoša rakstīšana ne vienmēr ir saistīta ar izmantoto rakstīšanas veidu, bet arī drukātā rakstīšana var būt tekoša. Šajā procesā izšķiroša nozīme ir skolotāju lēmumiem par to, kad bērni var pāriet uz kursīvu.

Kopīga nākotne rakstniecības apguvē?

Projekts ir zinātniski atbalstīts un vērtēts līdz ceturtajai klasei. Atkarībā no šo pētījumu rezultātiem Kultūras ministrija 2026./27.mācību gadā varētu pieņemt principiālu lēmumu par vienfāzes rakstības apguves ieviešanu un, iespējams, kursīvā raksta lietošanas prasības atcelšanu. Taču Bavārijas skolotāju asociācija brīdina par lēmumu pieņemšanu pārāk ātri un uzsver individuālu lēmumu nozīmi katram bērnam. Saskaņā ar Angelika Speck-Hamdan no Minhenes Ludviga Maksimiliana universitātes teikto, tomēr tagad varētu paiet ne vairāk kā desmit gadi, līdz tiks izveidots vienots rakstības apguves regulējums.

Diskusija par kursīvās rakstīšanas nākotni Bavārijā joprojām ir aizraujoša un parāda, ka izglītības ainava mainās. Tas, vai tas novedīs pie fundamentālām izmaiņām rakstniecības apguvē, vēl ir redzams. Ir skaidrs, ka citās valstīs jau ir dažādas pieejas rakstīšanas apguves optimizēšanai, un Bavārija drīzumā varētu sekot. Solis, kas skars ne tikai skolotājus, bet arī vecākus un, galvenais, bērnus.