Nabadzība Fērtā: personīgie likteņi un sociālā atbildība

Nabadzība Fērtā: personīgie likteņi un sociālā atbildība

Atvērta auss klusajām nabadzības balsīm – tāds bija Diakonie Fürth pirmā pasākuma mērķis, kas oktobra vidū notika Augšāmcelšanās baznīcā. Ar nosaukumu “Nabadzība – mūsu vidū” cietušajiem bija iespēja runāt par savu dzīvi un dalīties pieredzē. Diakonijas sociālo pakalpojumu direktoru padome, Stīvens Butts, atklāja vakaru ar galveno runu, kurā viņš uzsvēra, ka nabadzība ir daudz vairāk nekā tikai finansiāla problēma. Tā ir arī sociālās atstumtības problēma, kas daudzus cilvēkus dzen izolācijā.

Vācijā nabadzības tēls bieži ir maldinošs. Neskatoties uz mūsu labklājību, saskaņā ar... Diakonija Vairāk nekā 17 % iedzīvotāju skar nabadzība vai sociālā atstumtība. Lai gan absolūta nabadzība, t.i., eksistenciāls pārtikas un mājokļa trūkums, šajā valstī ir retums, daudziem nākas sūdzēties par ievērojamu materiālo nenodrošinātību. Skaitļos tas nozīmē: skarti aptuveni 7% iedzīvotāju, t.i., aptuveni 5,5 miljoni cilvēku.

Atpazīt un risināt sociālās problēmas

Pašreizējās debates par nabadzību skaidri parāda, ka šim jautājumam jāpievērš lielāka uzmanība. Jaunākajā Nacionālās nabadzības konferences ziņojumā norādīts, ka Vācijā 17,7 miljoni cilvēku ir pakļauti sociālās atstumtības riskam. Daudzi no šiem cilvēkiem ir ierobežoti savā dzīvesveidā un viņiem nav tādu finanšu līdzekļu, kas tiek pieņemti kā minimums. Vientuļajiem šī vērtība ir ap 1310 eiro mēnesī, ģimenēm ar diviem bērniem tā ir 2751 eiro.

Vēl viens biedējošs aspekts ir tas, ka noteiktām grupām risks dzīvot uz nabadzības sliekšņa, neskatoties uz pilnu slodzi, ir ievērojami lielāks. Šeit īpaši tiek skarti vientuļie vecāki un bēgļi. Viņi bieži saskaras ar problēmām, no kurām dažas ir strukturālas. Nabadzība bieži tiek uztverta kā individuāla neveiksme, nevis kā sociāla problēma.

Personīgi stāsti piešķir nabadzībai seju

Pasākuma laikā stāstītie stāsti padarīja taustāmas nabadzības dimensijas. Kāda sieviete aprakstīja, kā viņa pēc bankrota dzīvo ar pamata nodrošinājumu un atrodas sociālā izolācijā. Ukrainas bēgļi ziņoja par pateicību par finansiālo atbalstu, taču tajā pašā laikā cīnījās ar emocionālās nabadzības sajūtu. Šādi ziņojumi skaidri parāda, ka nabadzība ietekmē ne tikai naudas maku, bet arī indivīda cieņu.

Šajā kontekstā ir svarīgi pieminēt tādas programmas kā Diakonie, kas aktīvi darbojas, lai cīnītos pret nabadzību. Sociālās netaisnības pārvarēšanā izšķiroša nozīme ir tādiem piedāvājumiem kā parādu un maksātnespējas konsultācijas, kā arī projekts “kulturplus”, kas cilvēkiem nodrošina brīvu piekļuvi kultūras piedāvājumiem.

Ir pienācis laiks pievērst lielāku uzmanību tēmai. Pasākums “Diakonie und Du” varētu būt pirmais solis virzienā, kam ir sociāla nozīme un kura uzmanības centrā ir to cilvēku balsis, kuri ir piedzīvojuši nabadzību. Tikai šādā veidā mēs varam pārvarēt dziļās sociālās plaisas un radīt zināmu iespēju vienlīdzības līmeni, strādājot kopā, lai rastu risinājumus izaicinājumiem, kas skar mūs visus.