Tērauda samits: Rēlingers pieprasa piecus centus par rūpnieciskās elektroenerģijas cenām!

Tērauda samits: Rēlingers pieprasa piecus centus par rūpnieciskās elektroenerģijas cenām!

Vācijas enerģētikas debates virmo, un ne bez iemesla: pirms šodienas kancelejā notiekošā tērauda samita, kurā, cita starpā, piedalās kanclers Frīdrihs Mercs un ekonomikas ministre Ketrina Reihe, par rūpnieciskās elektroenerģijas cenu tēmu tiek spraigas diskusijas. Zāras premjerministrei Ankei Rēlingerei (SPD) ir skaidras prasības: viņa aģitē par elektrības cenu tikai pieci centi par kilovatstundu, lai nodrošinātu nozares konkurētspēju. Tas ir īpaši steidzami, jo apmēram 12 000 darbavietu Zāras zemē ir tieši un vēl 20 000 netieši atkarīgas no tērauda rūpniecības. Nospiediet Augsburgu ziņots.

Rehlinger ne tikai aicina izstrādāt skaidru ceļvedi rūpnieciskās elektroenerģijas cenām, bet arī paātrināt ūdeņraža infrastruktūras paplašināšanu un zaļo tirgu izveidi ilgtspējīgam tēraudam. Ar “pirkt Eiropas” noteikumiem tā vēlas radīt papildu stimulu valsts iepirkumos dot priekšroku zaļajam tēraudam no Vācijas.

Koncentrējieties uz nozares konkurētspēju

Augsto elektrības cenu jautājums jau gadiem ir bijis karsts temats gan mājās, gan ārvalstīs. Federālā ekonomikas ministre Katherina Reiche (CDU) tagad ir paziņojusi par samazinātas rūpnieciskās elektroenerģijas cenas ieviešanu no 2026. gada 1. janvāra. Tas ir paredzēts, lai palīdzētu uzņēmumiem, kas ir ļoti atkarīgi no elektroenerģijas, un tas ir daļa no centieniem stiprināt Vācijas rūpniecību. Tomēr IG Metall jau brīdina par iespējamu darba vietu zaudēšanu desmitiem tūkstošu apmērā, ja netiks nodrošināta konkurētspēja ikdienas ziņas uzsvēra.

Šīs jaunās regulas mērķis ir atvieglot slogu elektroenerģijas tirgum. Vidējā elektroenerģijas cena mazajiem un vidējiem rūpniecības uzņēmumiem šobrīd ir līdz 18 centiem par kilovatstundu, kas pēc starptautiskajiem standartiem tiek uzskatīta par ārkārtīgi augstu. Rūpniecības uzņēmumi arvien vairāk tiek pakļauti spiedienam samazināt izmaksas, lai saglabātu konkurētspēju. Tāpēc šī diskusija ir daļa no tērauda augstākā līmeņa sanāksmes, kurā darba kārtībā ir arī ražošanas struktūru noturība un tirdzniecības attiecības.

Politiskās atšķirības un nākotnes izredzes

Valdības partiju iekšienē gan valda dažādi viedokļi par rūpnieciskās elektroenerģijas cenu. Lai gan Zaļie arī cenšas panākt piecu centu cenu par divām trešdaļām patēriņa, daži to biedri baidās, ka tas varētu apdraudēt enerģētikas pāreju. Decers no zaļajiem uzsver, ka neviens nevēlas pastāvīgas subsīdijas, bet tajā pašā laikā nevēlas būt atkarīgs no 100 procentu tērauda importa. Tas izraisa auglīgas, bet karstas debates par pareizo līdzsvaru starp vides aizsardzību un ekonomisko nepieciešamību.

Jaunās regulas izveide joprojām ir mainīga, un to uzrauga ES Komisija, kurai galu galā ir jāvienojas. Tas jūnijā deva zaļo gaismu rūpnieciskās elektroenerģijas cenai, kas nodrošina atlaidi līdz 50 procentiem no elektroenerģijas vairumtirdzniecības cenas, lai sasniegtu konkurētspējas mērķi, ziņo. Dienvidvācijas laikraksts.

Šādai plānošanai varētu būt nepieciešams miljardiem eiro liels valsts finansējums no Klimata un transformācijas fonda, lai rūpnieciskās elektroenerģijas cenas novestu līdz saprātīgām vērtībām. Jāskatās, vai šie pasākumi izrādīsies pietiekami, lai Vācijas rūpniecība saglabātos uz pareizā ceļa un nodrošinātu apdraudētās darbavietas.