Esi uzmanīgs, sensācija! Atklāti jaunākie atradumi Mančingas ķeltu oppidum!

Esi uzmanīgs, sensācija! Atklāti jaunākie atradumi Mančingas ķeltu oppidum!

Kas notiek Augšbavārijā? Pēdējos gados Manching oppidum ir notikuši nozīmīgi izrakumi, kas atklāj agrāko ķeltu civilizāciju. No 2021. līdz 2024. gadam tika izpētīta 6800 kvadrātmetru liela platība, un rezultāti bija iespaidīgi: vairāk nekā 40 000 atrasto vienību un 1300 atradumu dokumentē šīs unikālās apmetnes vēsturi. Kā merkur.de Tiek ziņots, ka Manching oppidum tiek uzskatīta par vislabāk izpētīto ķeltu apmetni Centrāleiropā.

La Tène perioda apmetne aizsākās 4. gadsimta beigās pirms mūsu ēras. pirms mūsu ēras un 2. gadsimtā pirms mūsu ēras izauga par centrālo politisko un ekonomisko centru, piedāvājot vietu līdz 10 000 cilvēku. Salīdzinājumam: šī bija lielāka apdzīvota vieta nekā viduslaiku Nirnberga! Tomēr oppidum samazinājās no 1. gadsimta vidus pirms mūsu ēras. BC ieguva nozīmi un tika aizmirsts.

Starpdisciplināri pētījumi

Izrakumos tika iesaistīta pieredzējusi, starpdisciplināra antropologu, arheobotāniķu, arheozoologu un Montānas arheologu komanda. Savāktie atradumi sniedz aizraujošu ieskatu tā laika iedzīvotāju uzturā. Papildus graudiem viņi patērēja arī liellopu gaļu, cūkgaļu un zivis. Īpaši interesanti: zirgi bieži tika nokauti tikai tad, kad tie bija veci, bet aitas un kazas tika turētas vilnas un piena iegūšanai.

Izrakumu komandas varēja atklāt arī amatniecības vietas, kur notika metālapstrāde un keramikas, koka un metāla pārstrāde. Galvenais bija atklājums no kastes akas, kurā bija vismaz trīs cilvēku mirstīgās atliekas. Bija arī daudzi dzīvnieku kauli, 32 metāla atradumi un vairāk nekā 50 keramikas trauki. Starp izcilākajiem metāla atradumiem ir vairāk nekā 15 000 metāla frakciju, kas reģistrētas 2034 rentgena staros.

Atradumu izpēte un uzglabāšana

Viens īpaši aizraujošs artefakts ir atklāta 75 mm gara, 55 g smaga karavīra statuete. Atradumi no Mančingas tiks nodoti valsts kolekcijā, un jau tiek plānoti turpmāki zinātniskie novērtējumi. Šādi atklājumi ir nenovērtējami ne tikai zinātnei, bet arī mūsu izpratnei par ķeltu kultūru un tās ietekmi uz vēlāko Eiropas vēsturi.

Kāds tam sakars ar cilvēces nākotni? Pārdomājot pagātni, ir svarīgi pārdomāt arī tagadni un nākotni. Salīdzinājums ar pašreizējo statistiku liecina, ka valsts paredzamais mūža ilgums tiek reģistrēts katru gadu, izmantojot periodiskas dzīves tabulas, lai noteiktu, cik ilgi cilvēki nodzīvos, pamatojoties uz mirstības modeļiem attiecīgajā gadā. Šī informācija ir ļoti svarīga, lai izprastu sabiedrības veselības attīstību, piemēram, sabiedrības pusē CDC var lasīt.

Šādu datu analīzei izmantotās tehnoloģijas pēdējos gados ir strauji attīstījušās. Mašīnmācība, dziļa mācīšanās un lielie dati ir tikai dažas jomas, kas kļūst arvien svarīgākas. Taču, tāpat kā izrakumos Manchingā, kur starpdisciplinārs darbs bija panākumu atslēga, veselības datu analīzei ir nepieciešamas arī kopīgas zināšanas un tehnoloģiski jauninājumi. Šeit izšķiroša nozīme var būt aparatūras arhitektūrai, kas nepieciešama, lai ātri apstrādātu rēķinus. Vairāk par to var uzzināt publikācijā par paralēlo domāšanu programmēšanā, kas pieejama vietnē im2c.poli.ufrj.br var atrast.

Tas noslēdz loku starp pagātni, tagadni un nākotni – un vēlreiz parāda, cik svarīga ir mūsu sakņu izpēte, lai izprastu mūsu kā sabiedrības attīstību.