Suche
Mein Konto
Iedzīvotāja pabalsts pret minimālo algu: atklājies saņēmēju finansiālie trūkumi!
WSI pētījums liecina, ka minimālās algas strādnieki Minhenē ir finansiāli labāki nekā kopienas pabalstu saņēmēji.
Iedzīvotāja pabalsts pret minimālo algu: atklājies saņēmēju finansiālie trūkumi!
Jauns Ekonomikas un sociālo zinātņu institūta (WSI) pētījums skaidri parāda, ka pilnas slodzes minimālās algas darbinieki Vācijā ir finansiāli labāk nodrošināti nekā tie, kas saņem civilpabalstu. Tas rada aizraujošus jautājumus: cik liela patiesībā ir atšķirība? Un kā tas mainās atkarībā no reģiona? Jo īpaši Minhenē atšķirība starp diviem ienākumu veidiem ir vismazākā, kas ir svarīgi daudziem pilsētas iedzīvotājiem.
Pētījumā salīdzināti dažādi mājsaimniecību veidi. Piemēram, vientuļš vīrietis, kurš saņem minimālo algu 12,82 eiro stundā, saņem ikmēneša neto ienākumus 1572 eiro apmērā pēc atskaitījumiem, tostarp dzīvokļa pabalstu 26 eiro apmērā. Savukārt pilsoņa pabalsta saņēmējs saņem tikai 1015 eiro, kas nozīmē, ka viņa rīcībā ir par 557 eiro mazāk. Atšķirība ir būtiska arī vientuļajām mātēm vai ģimenēm ar bērniem. Vientuļā māte ar minimālo algu un bērna pabalstu gūst ienākumus 2532 eiro apmērā, savukārt ar pilsoņa pabalstu viņa saņem tikai 1783 eiro un līdz ar to ir par 749 eiro mazāk.
Reģionālās atšķirības algu atšķirībās
Reģionālās atšķirības, kuras arī izceļ pētījums, ir īpaši aizraujošas. Lai gan Minhenē atšķirība starp minimālo algu un pilsoņa pabalstu ir mērena – no 379 līdz 444 eiro, tā ir vislielākā tādos reģionos kā Nordhauzene un Votlandes apgabals (662 un 652 eiro). Pēc WSI direktores Betīnas Kolraušas teiktā, pilsoņu pabalstu saņēmējiem neatkarīgi no mājsaimniecības veida vienmēr ir mazāk naudas nekā minimālās algas darbiniekiem. Tas arī liecina par nepieciešamību izveidot pieejamākus mājokļus un veicināt iedzīvotāju pabalstu saņēmēju kvalifikāciju. Šādi pasākumi varētu palīdzēt mazināt finansiālās atšķirības un uzlabot cietušo dzīves situāciju.
Rezumējot, var teikt, ka darbs ir finansiāli pievilcīgāks nekā pilsoņa pabalsta saņemšana. Šo secinājumu apstiprina citi pētījumi, kas sniedz līdzīgus rezultātus. Vācijas ekonomiskais klimats prasa radīt stimulus, kas mudina cilvēkus strādāt, lai uzlabotu ne tikai individuālo, bet arī sociālo situāciju.
Lai iegūtu padziļinātu ieskatu attiecīgajos skaitļos un budžeta analīzē, varat izlasīt rezultātus šādos avotos: Mercury ziņo, Bürgergeld.org analizēja rezultātus un Ekonomikas institūts piedāvā papildu ieskatus.