Holokausta noliedzēja arests: Starnbergā atklāts antisemītisms!

Holokausta noliedzēja arests: Starnbergā atklāts antisemītisms!

2025. gada 7. oktobrī Minhenes Prokuratūra un Augšbavārijas Ziemeļu policijas štābs Starnbergā arestēja 70 gadus vecu Vācijas un Kanādas pilsoni. Vīrietis tiek turēts aizdomās par vairākkārtēju naida izraisīšanu un antikonstitucionālu numura zīmju izmantošanu. Šis arests tika veikts, pamatojoties uz Minhenes apgabaltiesas izmeklēšanas tiesneša izdoto aresta orderi pēc tam, kad Bavārijas tieslietu komisāra un Kriminālpolicijas inspekcijas antisemītisma komisāra veiktajā izmeklēšanā tika atklāta informācija par iespējamām darbībām, kas notikušas no 2022. gada novembra līdz 2025. gada augustam.

Apsūdzētais nav zināms, jo viņš jau vairākkārt sodīts par līdzīgiem nodarījumiem. Tiek ziņots, ka viņš ziņojumapmaiņas platformā Telegram publicējis video, kuros viņš aģitējis pret ebrejiem un izplatījis labējo ekstrēmistisku saturu. Cita starpā viņš apgalvoja, ka gāzes kameras Aušvicā tika uzceltas tikai kā fons pēc kara. Citas apsūdzības ietver nepatiesus apgalvojumus par 2001. gada 11. septembri, kuriem arī ir antisemītiska pieskaņa. Tas viss notika klimatā, ko raksturo dezinformācijas un naida runas pieaugums, jo īpaši izmantojot digitālās platformas.

Holokausta noliegšanas juridiskais pamats

Vācijā holokausta noliegšana ir ne tikai sociāls, bet arī juridisks tabu. Dažas pamata tiesību normas tika ieviestas jau 1960. gados, lai cīnītos pret nacistu noziegumu noliegšanu. Šie tiesiskie pasākumi tika īstenoti, reaģējot uz antisemītisku incidentu vilni sabiedrībā. Jau toreiz bija skaidrs, ka dumpis un nacionālsociālisma noziegumu noliegšana ir nopietni draudi.

1985. gada 25. aprīlī Vācijas Bundestāgs nolēma, ka holokausta noliegšana tiks saukta pie atbildības kā atsevišķs nodarījums. Tas bija izšķirošs solis, jo Federālā Konstitucionālā tiesa 2018. gadā skaidri norādīja, ka holokausta noliegšana neietilpst vārda brīvības aizsardzībā. Pēc tam Bundestāgs padarīja stingrākus Kriminālkodeksa 130.pantu, lai nodrošinātu, ka par šādiem noziegumiem automātiski tiek ierosināta prokuratūra. Tiesiskais regulējums atspoguļo to, cik steidzami Vācijai ir jāiestājas pret antisemītismu un naidu.[bpb] ziņo, ka parlamentārās debates par šiem jautājumiem joprojām ir ļoti svarīgas arī šodien.

Pašreizējās norises un sociālā nozīme

Nesenie incidenti atklāja pastāvīgās sabiedrības problēmas antisemītisma apkarošanā. 70 gadus vecā vīrieša aizturēšana liecina, ka pieaug labēji ekstrēmistiska un antisemītiska satura izplatība, īpaši digitālajos tīklos. Tā nav tikai Vācijas problēma, bet ir attīstījusies par starptautisku fenomenu, ko raksturo tīkli dažādās valstīs.

Ņemot vērā digitālo saziņas kanālu pieaugošo nozīmi un naida runas parādīšanos šajās telpās, politiķi ir reaģējuši. 2020. gada jūnijā tika pieņemts likums pret labējo ekstrēmismu un naida noziegumiem, kas nosaka stingrākus sodus par draudiem internetā. Sociālā diskusija par antisemītismu un palīdzības nepieciešamību dezinformācijas apkarošanā ir aktuālāka nekā jebkad, un tā ir arī turpmāko tiesisko regulējumu uzmanības centrā, jo koalīcijas partneri no Savienības un SPD plāno aizliegt manipulatīvas darbības.

Rezumējot, iespējamā holokausta noliedzēja arests joprojām ir svarīgs solis cīņā pret antisemītismu un kūdīšanu. Tas parāda, ka, neraugoties uz juridisko pamatu un sociālo apņemšanos, mums vēl priekšā ir daudz darba, lai veidotu atklātu dialogu par šīm neatliekamajām problēmām un sniegtu tiem savu viedokli.