Šausmas un ticība: mācītājs uzbur Helovīnu Obštatē!

Transparenz: Redaktionell erstellt und geprüft.
Veröffentlicht am

Reformācijas priekšvakarā, 2025. gada 2. novembrī, mācītājs Mucha Obštatē apvieno Helovīnu ar tradicionālo ērģeļmūziku un svētku dekorācijām.

Am Reformationsabend, dem 2.11.2025, kombiniert Pfarrerin Mucha in Aubstadt Halloween mit traditioneller Orgelmusik und festlicher Dekoration.
Reformācijas priekšvakarā, 2025. gada 2. novembrī, mācītājs Mucha Obštatē apvieno Helovīnu ar tradicionālo ērģeļmūziku un svētku dekorācijām.

Šausmas un ticība: mācītājs uzbur Helovīnu Obštatē!

Pēdējā reformācijas vakarā Aubštates baznīcā notika ārkārtējs notikums, kas saistīja Helovīna tēmu ar reformāciju. Mācītāja Džūlija Muča radīja spokainu atmosfēru, kas aizrāva apmeklētājus un sniedza daudz tēmu, par kurām runāt. Galvenais ieraksts ziņo, ka kanceli un kanceli rotājuši miglas mākoņi, krāsainas laternas un liela izmēra zirnekļi, savukārt centrālajā ejā pie lustras karājās kartona skelets.

Īpašs skats bija bērni, kuri uz pasākumu ieradās Helovīna tērpos. Mācītājs Mucha parādījās tradicionālā melnā smailā cepurē un radīja atmosfēras atmosfēru ar ērģeļmūziku un zvaniem. Dievkalpojums ne tikai piedāvāja dziļu ieskatu reformācijā, bet arī rosināja uz sarunu par mūsdienu Helovīna paražu.

Helovīns: izcelsme un nozīme

Halovīni tradicionāli tiek svinēti Visu svēto dienas priekšvakarā, 1. novembrī. Nosaukums cēlies no “Allhalloween”, kas nozīmē “Visu svēto vakars”. Festivāla saknes sākotnēji ir senajos ķeltu ražas svētkos, īpaši Samhain, kas tika svinēta 1. novembrī. Tajā laikā cilvēki ticēja, ka mirušo dvēseles tajā naktī var sazināties ar dzīvajiem. Lai pasargātu sevi no ļaunajiem gariem, cilvēki ģērbās kostīmos un piedāvāja ēdienu, lai nomierinātu dēmoniskās būtnes. Šī saikne starp dzīvajiem un mirušajiem ir dziļi iesakņojusies vēsturē un turpinās arī mūsdienu tradīcijās.

Ar Helovīnu saistītās prakses laika gaitā attīstījās. Bērni mēdza vākt dvēseļu kūkas, lai lūgtu par mirušajiem. Šo paražu tagad sauc par viltību vai izturēšanos. Šī pastāvīgā saikne starp svinībām un mirušo godināšanu saglabājas, lai gan svinības ir ļoti mainījušās. Tomēr Bībelē šīs prakses ir aplūkotas tikai netieši, un tajā nav tiešu atsauces uz Helovīnu, rosinot diskusijas par to, vai svētki ir piemēroti kristiešiem. Bībeles informācija norāda uz Bībeles mācībām, kas mudina iesaistīties pozitīvā saturā un izvairīties no tumšām praksēm.

Biedējoši un svētki harmonijā

Dievkalpojums Aubštatē bija ne tikai Helovīna svinības, bet arī iespēja pievērsties reformācijas ticībai un tradīcijām. Daudziem apmeklētājiem abu tēmu saikne šķita aizraujoša, un viņi varēja gūt vērtīgu ieskatu svinībās. Šī pasākuma sabiedriskais raksturs palīdzēja jaunāko paaudžu vidū palielināt izpratni par vēstures un kultūras jautājumiem.

Neatkarīgi no tā, kā jūs jūtaties par Helovīnu, Aubštate parāda, ka ir iespējams svētku veidā pārdomāt tradīcijas un vienlaikus izklaidēties. Veiksmīgs vakars ikvienam, kurš ne tikai novērtē šausmas, bet arī svin savu vēsturi. Kad kāds pasākums izdodas likt aizdomāties par savu paražu izcelsmi un nozīmi, tad var droši teikt: kaut kas notiek!