Milzīgi mežu zaudējumi Amazonē: ko tas nozīmē mūsu klimatam?

Milzīgi mežu zaudējumi Amazonē: ko tas nozīmē mūsu klimatam?

Brazīlijas Amazonē situācija lietus mežos ir krasi pasliktinājusies: kopš 1985. gada tur ir zaudēti aptuveni 52 miljoni hektāru dabas, kas ir lielāka nekā visa Spānijas platība. Kopumā Brazīlijas zaudējumi kopš rekordu sākuma ir satraucoši 111,7 miljoni hektāru, kas ir vairāk nekā trīs reizes lielāka par Vācijas platību. Šie satraucošie skaitļi izriet no iniciatīvas MapBiomas, kas analizē satelītattēlus un kurā ir universitātes, NVO un tehnoloģiju uzņēmumi.

Gandrīz piecu gadsimtu laikā līdz 1985. gadam 60 procenti mūsdienu Brazīlijas zemes jau bija pārvērsti lauksaimniecībā, kalnrūpniecībā un pilsētās. Taču šokējoši, ka lielākā daļa no šīm pārmaiņām, 40 procenti, notika tikai četru gadu desmitu laikā no 1985. līdz 2024. gadam. Jo īpaši gados no 1995. līdz 2004. gadam notika vissmagākā mežu izciršana. Pēdējā desmitgade ir bijusi raksturīga ar paātrinātu mežu izciršanu klimata ietekmes, augsnes degradācijas un lauksaimniecības zemes nepārtrauktas paplašināšanās dēļ.

Klimata ietekme un meža ugunsgrēki

Šīs mežu izciršanas sekas ir dramatiskas: dabisko teritoriju īpatsvars Brazīlijā ir samazinājies no 80 procentiem 1985. gadā līdz tikai 65 procentiem 2024. gadā. Zemes lielākais mitrājs Pantanāls ir iespiedis savus plūdu ciklus, un 2024. gads tiek uzskatīts par sausāko gadu pēdējo 40 gadu laikā. 2024. gadā ūdens virsma Pantanālā bija par 73 procentiem zemāka par vidējo līmeni līdz 2024. gadam, kā rezultātā izcēlās postoši mežu ugunsgrēki. Cerrado, Brazīlijas mitrajās savannās dienvidaustrumos, pēdējo četru gadu desmitu laikā ir izcirsti aptuveni 40 miljoni hektāru dabiskās veģetācijas, kas ir samazinājums par 28 procentiem.

Ņemot vērā šos satraucošos notikumus, prezidents Luiss Inacio Lula da Silva ir apsolījis līdz 2030. gadam Brazīlijai neizcirst mežus. Šis paziņojums ir gaidāms novembrī gaidāmajā COP30 globālajā klimata konferencē Belemā Amazones reģionā, kuras darba kārtībā ir tādi jautājumi kā klimata aizsardzība un mežu izciršana. Neskatoties uz šiem solījumiem, spiediens uz resursu izmantošanu Amazonē joprojām ir augsts.

Globālie centieni saglabāt mežus

Mežu izciršanas problēma ir ne tikai Brazīlijas problēma, bet arī globāla problēma. ANO klimata konferencē COP26 Glāzgovā vairāk nekā 100 valstis apņēmās līdz 2030. gada beigām apturēt mežu un citu ainavu iznīcināšanu. Parakstītāju vidū ir tādas ievērojamas valstis kā Brazīlija un Krievija. Tomēr klimata aktīvisti kritizē šo termiņu kā pārāk vēlu, savukārt Lielbritānijas vadītāji uzsver mežu nozīmi globālās sasilšanas ierobežošanā līdz 1,5 grādiem pēc Celsija.

Deklarāciju par cīņu pret mežu izciršanu atbalsta finanšu pakete vairāk nekā 20 miljardu USD vērtībā. Šis nolīgums aptver valstis visā pasaulē, kurās dzīvo vairāk nekā 85 procenti pasaules mežu, tostarp Amazones lietus meži. Neskatoties uz šiem starptautiskajiem pamatnosacījumiem, ir skaidrs, ka mežu izciršana, jo īpaši Amazonē, turpina neapturami progresēt. Nākamie daži gadi ir būtiski, lai panāktu pārmaiņas.