SOGesund kritika: vai Schongau neatliekamā palīdzība ir maldināšana?
2025. gada 15. jūlijā veselības centrs “SOGesund” Šongavā parādīs progresu un izaicinājumus neatliekamās palīdzības reformas laikā.

SOGesund kritika: vai Schongau neatliekamā palīdzība ir maldināšana?
Veselības centrs "SOGesund" Šongavā ir pašreizējo debašu par neatliekamo palīdzību centrā. Bijušās slimnīcas pārbūve tika prezentēta kā valsts mēroga vitrīnas projekts, taču viedokļi par to dalās. Lai gan Weilheim-Schongau GmbH slimnīcas rīkotājdirektors Tomass Lipmans slavē sākotnējos panākumus ar vairāk nekā 12 000 kontaktu ar iedzīvotājiem gada pirmajā pusē, rīcības grupa “Beidz mirt slimnīcās Bavārijā” uzskata, ka šī koncepcija ir neadekvāta. Grupas pārstāvis Klauss Emmerihs neatliekamās palīdzības klīniku Šongavā raksturo kā “fiktīvu paketi” un kritizē to, ka to nevar uztvert kā īstu neatliekamo palīdzību.
Viedokļu atšķirība, ko Rolands Engehauzens, Bavārijas slimnīcu biedrības rīkotājdirektors, arī klasificē kā “neproduktīvu”. Viņš norāda, ka debatēs nevajadzētu aizmirst par “SOGesund” ekonomisko neilgtspējību. Weilheim-Schongau GmbH slimnīca jau ir izpildījusi plānotās slimnīcu reformas prasības [ Bundestāgs ] īstenots, taču slimokases atsakās nodrošināt nepieciešamos līdzekļus neatliekamajai palīdzībai neatliekamās palīdzības klīnikās.
Finansējums un reformas
Tādu veselības centru kā “SOGesund” nākotni vairs nevajadzētu finansēt tikai no vienotām likmēm par katru gadījumu. Tā vietā mērķis ir pāriet uz vienotas likmes rezervju maksām, kā tas ir arī [ vdek ] ir nepieciešams. Tas ilgtermiņā varētu uzlabot monetāro atbalstu. Sarunas par “SOGesund” finansēšanu jāpabeidz līdz gada beigām.
Diskusija par finansējumu iekļaujas plašākā kontekstā. Aprūpes struktūru modernizācija, tostarp neatliekamās palīdzības reforma, ir veselības politikas centrālais temats kopš 2024. gada. Plānotie integrētie neatliekamās palīdzības centri (INZ) ir paredzēti kā centrālie kontaktpunkti neatliekamās palīdzības gadījumos un atvieglos neatliekamās palīdzības dienestu slogu. Šie pasākumi ir daļa no federālās veselības ministrijas visaptverošā plāna, kura rezultātā 2024. gada jūlijā tika izstrādāts Ministru kabineta ārkārtas likuma projekts. Ulrike Elsnere, vdek priekšsēdētāja, uzsver, ka steidzami jāreformē glābšanas dienests un jāuzlabo neatliekamās palīdzības kvalitāte.
Ņemot vērā kritisko situāciju klīnikās, kur 2023. gadā sagaidāms aptuveni desmit miljardu eiro deficīts, veselības ministrs Karls Lauterbahs uzskata, ka reformas ir novēlotas, lai cīnītos pret pārmērīgu, nepietiekamu un nepareizu aprūpi. Papildu ieguldījumi slimnīcās ir nepieciešami, lai izvairītos no bankrotiem un ilgtspējīgi paaugstinātu aprūpes kvalitāti.
Noslēgumā var teikt, ka norises ap “SOHealth” un vēlamās reformas veselības sistēmā piedāvā gan iespējas, gan izaicinājumus. Jāskatās, kā attīstīsies sabiedriskā doma un politiskie lēmumi.