Brēmene varētu kļūt par dronu aizsardzības cietoksni – Dobrindts plāno!

Brēmene varētu kļūt par dronu aizsardzības cietoksni – Dobrindts plāno!

Dažreiz ir pārsteidzoši, cik ātri jaunās tehnoloģijas var ietekmēt mūsu dzīvi. Jo īpaši bezpilota lidaparātu izmantošana pēdējos gados ir strauji pieaugusi, un tagad tā ir kļuvusi par mūsu ikdienas neatņemamu sastāvdaļu. Taču šī attīstība ir saistīta arī ar riskiem, kurus federālā valdība tagad apzinās. Iekšlietu ministrs Aleksandrs Dobrindts (CSU) plāno tādu izveidot Dronu aizsardzības centrs Vācijā lai labāk tiktu galā ar izaicinājumiem, ko rada nesadarbojošie bezpilota lidaparāti.

Šī centra mērķis ir skaidrs: apvienot federālās valdības, štatu un Bundesvēra kompetences, lai nodrošinātu efektīvāku dronu aizsardzību. Pašlaik atbildība galvenokārt ir valsts policijai, savukārt federālā policija ir atbildīga par dzelzceļa stacijām un lidostām. Bundesvērs drīkst vērsties pret droniem tikai izņēmuma gadījumos, ko Dobrindts vēlētos mainīt. Viņa plānos ietilpst arī izmaiņas Aviācijas drošības likumā, kas ļaus Bundesvēram Vācijas gaisa telpā notriekt dronus.

Brēmene sarunā

Īpaši Brēmenes SPD ir liela interese par šī projekta īstenošanu, un tā ir apņēmusies nogādāt Brēmenē bezpilota lidaparātu aizsardzības centru. Brēmenes SPD parlamenta grupas priekšsēdētājs Mustafa Gingērs atbalsta Dobrindta iniciatīvu un uzsver, ka Brēmenei ir nepieciešamās zināšanas bezpilota lidaparātu aizsardzībā. Reģiona eksperti, piemēram, Haralds Rossols no b.r.m. IT & Aerospace GmbH un Martins Nāgele no Opto Precision apstiprina šīs zināšanas un uzsver, ka Brēmenes uzņēmumi ir līderi dronu noteikšanā.

Taču tādā pilsētā kā Brēmene, kuru raksturo iedzīvotāju blīvums, rodas jautājums par dronu tehnoloģiju testa zonām. Oldenburgas-Hattenas lidlauks tiek izmantots kā iespējama izmēģinājumu vieta ar lielu testa laukumu 3600 kvadrātkilometru platībā.

Papildu nepieciešamība rīkoties

Ņemot vērā pieaugošo bezpilota lidaparātu novērojumu skaitu, piemēram, nesen Minhenes lidostā, federālā valdība uzskata, ka ir jārīkojas. Apsvērumi, ka ārvalstu dalībnieki, piemēram, Krievija, varētu izmantot bezpilota lidaparātus izlūkošanai, ir arī faktors. Lai gan skaidru pierādījumu nav, šokējoši lielais incidentu skaits runā par visu. Tāpēc valdība plāno nākamajā Ministru kabineta sēdē apspriest jaunus bezpilota lidaparātu aizsardzības noteikumus, lai padarītu stingrāku tiesisko regulējumu.

Pašlaik Bundesvēra Aviācijas drošības likums pieļauj tikai lidmašīnu atgrūšanu un piespiešanu nolaisties – to notriekšana nav atļauta. Tomēr federālā tieslietu ministre Stefanija Hubiga ir atvērta iespējamām likuma izmaiņām, kas arī piešķirtu Bundesvēram lielāku leģitimitāti tā izmantošanai pret bezpilota lidaparātiem. Debates par to, kā var skaidrāk regulēt federālo un štatu valdību pienākumus, rit pilnā sparā.

Joprojām ir aizraujoši redzēt, kā plāni attīstās tālāk. Tomēr viens ir skaidrs: pasaulē, kur droni arvien vairāk kļūst par draudu, efektīva aizsardzības stratēģija ir būtiska. Notikumi Brēmenē varētu būt revolucionāri šajā ziņā, ja atbildīgajiem dalībniekiem izdosies demonstrēt savas labās prasmes tehnoloģiju un drošības jomā.