Pēc 12 gadiem: Bijušais uzbrucējs saņem 4,5 miljonus eiro kompensācijā!

Pēc 12 gadiem: Bijušais uzbrucējs saņem 4,5 miljonus eiro kompensācijā!

Ievērojamā pavērsienā 12 gadus pēc liktenīga incidenta 45 gadus vecajam bijušajam uzbrucējam tagad ir piespriesti zaudējumi 4,5 miljonu eiro apmērā. Šī lielā summa daudziem var šķist milzīgs laimests, taču pats spēlētājs uzsver, ka ar to saistītās veselības problēmas ar naudu atrisināt nevar. Neskatoties uz savu jauno bagātību, viņš joprojām ir pateicīgs par dzīvi, pat ja viņš turpina paļauties uz medikamentiem, lai atvieglotu savas hroniskās kaites. Tas ilustrē dažkārt dramatisko ietekmi, ko sacensību sports var atstāt uz veselību, īpaši daudzu gadu garumā. Kā kronis Atklāts paliek jautājums, cik spēcīgs ir sportistu fiziskais un psiholoģiskais stress pēc viņu aktīvās karjeras.

Bet ko par to saka pētījumi? Pētījumi liecina, ka konkurētspējīgi sportisti vidēji dzīvo ilgāk nekā iedzīvotāji kopumā; tomēr viņi ir pakļauti arī dažādiem veselības apdraudējumiem. Locītavu nodilums, ēšanas traucējumi un paaugstināts sirds un asinsvadu slimību risks ir tikai daži no izaicinājumiem, ar kuriem viņi saskaras. Saskaņā ar to Medicīnas žurnāls Pirmkārt, nevajadzētu atstāt novārtā tādus riskus kā sirds veselība sportistiem ar iepriekšēju sirds bojājumu. Neskatoties uz šiem riskiem, ir arī pozitīva ietekme, ko var attiecināt uz profilaktiskiem medicīniskiem pasākumiem, labu uzturu un optimālu apmācību.

Sacensību sporta ilgtermiņa sekas

Vēl viena satraucoša tēma ir ilgtermiņa ietekme uz veselību, kas var pavadīt konkurētspējīgus sportistus pēc karjeras beigām. Kā liecina visaptverošs pētījums, vingrošana daudzu gadu garumā faktiski var izraisīt veselības problēmas, sākot no locītavu traumām un beidzot ar psiholoģiskiem traucējumiem. Analīze sadaļā Sporta medicīnas žurnāls ir parādījis, ka bijušie konkurētspējīgi sportisti bieži cieš no tādām slimībām kā osteoartrīts, kas var kļūt īpaši smaga ļoti saspringtās disciplīnās.

Pētījums, kurā bija iekļauti 20 starptautiski dokumenti, liecina, ka veselības stāvoklis pēc karjeras lielā mērā ir atkarīgs no sportiskās aktivitātes pēc tam. Bijušie futbolisti, kuri pēc karjeras vairs nebija aktīvi, piedzīvoja holesterīna un triglicerīdu līmeņa paaugstināšanos. Tas apstiprina stingro ieteikumu palikt sporādiski aktīvam arī vecumdienās: ieteicamas regulāras apmācības atbilstošā līmenī, lai samazinātu aktīvā laika negatīvo ietekmi uz veselību.

Bijušie sacensību sportisti, īpaši tie, kuri nebija pastāvīgi aktīvi, var gūt labumu no sacensību sporta pozitīvajām īpašībām, kas ietekmē kaulu blīvumu un vispārējo fizisko sagatavotību. Tomēr statistika joprojām ir satraucoša: augsts asinsspiediens un nelabvēlīgs asins lipīdu līmenis vairs nav nekas neparasts bijušo sacensību sportistu vidū.

Kopumā tas parāda, ka sacensību sporta riski, piemēram, locītavu traumas un garīgo slimību iespējamība, ir tikpat svarīgi kā pozitīvā ietekme, ko var radīt strukturēti treniņi. Līdzsvars starp ieguvumiem un riskiem ir jautājums, kas gan sportistiem, gan ārstiem ir jāuztver nopietni. Dienas beigās ir svarīgi atrast pareizo līdzsvaru, lai ilgtermiņā saglabātu gan sporta prieku, gan savu veselību.