Vācija un Dublinas procedūra: kurš patiesībā ir atpalicis?
2025. gada pirmajā pusē Vācija ir iesniegusi daudzus pārņemšanas pieprasījumus, lai atgrieztu migrantus uz ES valstīm, un tiek analizēta Dublinas procedūra.

Vācija un Dublinas procedūra: kurš patiesībā ir atpalicis?
2025. gada pirmajā pusē Vācija Dublinas procedūras ietvaros nosūtīja vairāk nekā 20 000 pārņemšanas pieprasījumu citām ES valstīm, lai repatriētu migrantus. Taču panākumi bija pieticīgi, kā arī bija Pasaule ziņots. No kopumā 20 574 pieprasījumiem tikai 3109 migranti, t.i., aptuveni 15%, tika faktiski repatriēti.
Attiecības ar Itāliju ir īpaši saspringtas. Neskatoties uz 3824 pārņemšanas lūgumiem Itālijā, neviens bēglis netika atgriezts, izmantojot Dublinas procedūru. Tas rada jautājumus, jo īpaši ņemot vērā to, ka Itālija vienlaikus piekrita 4477 pieprasījumiem no Vācijas, daži no tiem bija no iepriekšējā gada. Šī situācija parāda problēmas, ar kurām saskaras Dublinas sistēma.
Dublinas procedūra un tās mehānismi
Dublinas procedūras, kuras pamatā ir Dublinas III regula, mērķis ir noteikt, kura ES dalībvalsts ir atbildīga par patvēruma pieteikuma apstrādi. Procedūra paredzēta, lai nepieļautu, ka persona piesakās patvērumam vairākās valstīs. Katrs patvēruma pieteikums tiek izskatīts tikai vienu reizi, lai kontrolētu sekundāro migrāciju Eiropā BAMF paskaidroja.
Process ir skaidri reglamentēts: Pirmkārt, pieteikuma iesniedzējs iesniedz pieteikumu filiālē vai ierašanās centrā. Lai noskaidrotu atbildību un iespējamos šķēršļus izraidīšanai, notiks personīga saruna. Šaubu gadījumā fails tiek pārsūtīts atbildīgajam Dublinas centram, kas pārbauda atbildību un var nosūtīt pārņemšanas pieprasījumu attiecīgajai dalībvalstij.
Repatriācijas un pastāvīgas problēmas
Skaitļi, kas Pasaule publicētais liecina, ka arī citas ES valstis Vācijai lūgušas atpakaļ 7937 migrantus, no kuriem 2326 gadījumi tika izņemti. Taču repatriācija uz Grieķiju izvērtās vēl sarežģītāka. Vācija vēlējās atgriezt 3554 migrantus, taču tikai 78 gadījumos saņēma apstiprinājumu no Atēnām, un galu galā faktiski tika pārvietoti tikai 20 bēgļi.
Viens no grūtību iemesliem varētu būt stingrie termiņi un prasības Dublinas procedūrā, kas ietekmē atgriešanas izpildi. Ja būs kavēšanās, atbildība par patvēruma pārbaudi pāries uz Vāciju, kas var sarežģīt situāciju.
Lai apspriestu aktuālākos izaicinājumus un uzlabojumus Dublinas sistēmā, EUAA regulāri organizē pasākumus, kas pulcē Dublinas valstu iestādes. Šīs sanāksmes nodrošina platformu prioritāšu noteikšanai un pieredzes apmaiņai, kā tas ir tīmekļa vietnē EUAA ir jālasa.
Kopumā 2025. gada pirmo sešu mēnešu apskats liecina, ka atdeve Eiropā joprojām ir aktuāla tēma, kurai nepieciešami risinājumi. Dublinas sistēma saskaras ar problēmām, kas skar gan dalībvalstis, gan migrantus, un vēl ir jāredz, kā situācija attīstīsies turpmākajos mēnešos.