Hesenes pašvaldības zem spiediena: sociālie izdevumi strauji pieaug!

Hesenes pašvaldības zem spiediena: sociālie izdevumi strauji pieaug!

Vācijā lietas vārās! Pilsētas un pašvaldības jo īpaši cīnās ar pieaugošām problēmām sociālo izdevumu jomā. Pašreizējā diskusija, kas uzņem apgriezienus, īpaši Hesē, risinās par sociālo pabalstu reformu, koncentrējoties uz tēmām par mājokļiem un pilsoņu pabalstiem, bērnu un jauniešu labklājību un pabalstiem patvēruma meklētājiem. Saskaņā ar n-tv aptauja liecina, ka sociālo pabalstu izmaksas un personāla izmaksas ir strauji pieaugušas daudzos rajonos.

Bergstrasse rajons uzsvēris, ka pašvaldību uzdevumi steidzami jāpielāgo federālo un štatu valdību pieejamajiem resursiem. Pretējā gadījumā pastāv risks, ka nevarēsit rīkoties. To vēl vairāk pastiprina intensīvs strīds starp kancleru Frīdrihu Merzu (CDU) un sociālo lietu ministru Bērbelu Basu (SPD) par labklājības valsts augstajām izmaksām. Rajona padome aicina samazināt sociālos pabalstus, jo pašvaldības saskaras ar rekordlielu deficītu 24,8 miljardu eiro apmērā. Kā ziņots Tagesschau, galvenie iemesli ir straujais sociālo izdevumu pieaugums un personāla izmaksu dubultošanās pēdējo desmit gadu laikā.

Steidzamība veikt reformas

Īpaši draudīga situācija ir Kaseles rajonā, kur transfēru izmaksas pieaugušas no 98,3 miljoniem eiro 2015.gadā līdz aptuveni 175 miljoniem eiro 2025.gadā – tas ir pieaugums par 78%. Un šī tendence neliecina par apvērsuma pazīmēm, jo ​​kopienas saskaras ar dažādiem izaicinājumiem, sākot no saņēmēju loka paplašināšanas līdz augstākiem standartiem bērnu un jauniešu labklājības jomā. Verras-Meisneres rajons arī ziņo par tēriņu pieaugumu no 58,4 miljoniem eiro (2020) līdz 94,2 miljoniem eiro šogad.

Problēmas pašvaldībām sagādā personāla izdevumi, kas pieauguši debesīs, pateicoties visaptverošākiem uzdevumiem un augstajiem darba koplīgumiem. Piemēram, Vogelsbergas rajonā aptuveni 70 līdz 80 procenti pašvaldību izdevumu tiek novirzīti juridiski reglamentētiem uzdevumiem, kas ievērojami ierobežo pašvaldību rīcības iespējas.

Īsumā par finansiālo situāciju

Lai gan Vācijas pilsētas un pašvaldības pērn nopelnīja vairāk, no rekorddeficīta izvairīties neizdevās. Kontrasts ir pārsteidzošs: kamēr ienākumi pieauga par pieciem procentiem, izdevumi pieauga par desmit procentiem! Lai gan pašvaldības ieguldīja iespaidīgus 52 miljardus eiro, investīciju atlikums šobrīd ir aptuveni 216 miljardu eiro apmērā.

Ja paskatās nedaudz tālāk, valsts izdevumi un ienākumi Vācijā ir nepārtraukti pieauguši kopš 1950. gada. Tomēr vairumā gadu izdevumi pārsniedza ienākumus — tendence, kas pēdējos gados turpina nostiprināties. Federālā pilsoniskās izglītības aģentūra norāda, ka parādu slogs 2023. gadā pieauga līdz rekordlielam 2446 miljardu eiro līmenim, savukārt valdības rādītājs bija 48,6%.

Vajadzība pieaug, īpaši Ziemeļreinā-Vestfālenē. Ceturto daļu no Vācijas naudas aizdevumu apjoma veido tikai deviņas pilsētas, kas spilgti ilustrē finanšu krīzes situāciju. Šajos laikos, kad pieaug prasības sociālajai infrastruktūrai, arvien svarīgāk kļūst federālo, štatu un pašvaldību sadarbība, lai rastu risinājumus kopienu rīcībspējas saglabāšanai. Cilvēki kopienās saskaras ar lielu izaicinājumu, un nevar noliegt, ka gaisā virmo patiesi lielas bažas.