Hese gatavojas: šādi darbojas katastrofu aizsardzība pret elektrības padevi!

Hese gatavojas: šādi darbojas katastrofu aizsardzība pret elektrības padevi!

Ar nemierīgu sajūtu sirdī Ķelnes iedzīvotāji jautā sev, cik labi viņi ir sagatavoti iespējamai aptumšošanai. Kā FAZ ziņots, ka šāds strāvas padeves pārtraukums var krasi ietekmēt sabiedrisko dzīvi. Luksofori un jo īpaši internets varētu pārvērsties par pirmo spoku pilsētu. Pēc dažām stundām bez strāvas izzūd arī mobilā tīkla savienojumi, kas noved pie informācijas sastrēgumiem. Daudziem cilvēkiem tas vairs nav murgs, bet gan nopietns scenārijs.

Jau sen Hesē skan trauksmes zvani. Pašvaldības, tostarp lauku apvidos, apmāca katastrofu gadījumos. Aizsācējs ir Volfganga Rūbera vadītais Hochtaunuskreis, kas rūpējas par 183 aizsargājamiem objektiem, no kuriem 119 ir aprīkoti ar avārijas ģeneratoriem. Salīdzināmas rezerves ir būtiskas, lai mazinātu jaudas zuduma ietekmi, jo strāvas padeves pārtraukums var ilgt līdz 14 dienām, un avārijas dienestiem katru dienu ir nepieciešami aptuveni 143 000 litru dīzeļdegvielas, lai darbinātu šo infrastruktūru.

Īpaši izaicinājumi

Bet velns slēpjas detaļās. Saskaņā ar t tiešsaistē Vidējais elektroenerģijas padeves pārtraukums Vācijā kopš 2014. gada ir saglabājies zem 13 minūtēm, kas ir laba uzticamības zīme. Bet tas nav iemesls būt pašapmierinātam. Eksperti brīdina par nākotnes izaicinājumiem, piemēram, kiberuzbrukumiem vai ārkārtējiem laikapstākļiem, kas varētu palielināt spiedienu uz enerģijas piegādēm. Vai mūsu esošā sistēma tiešām ir ideāla, vai arī tā vēl ir jāuzlabo?

Iekšlietu ministrs Romāns Posecks arī norāda, ka aprūpe mājās īpaši satrauc aptuveni 4300 cilvēku, kuri paļaujas uz elektrību. Ja neatliekamo palīdzību nevar garantēt nekavējoties, tam var būt letālas sekas. Un šeit parādās jautājums: cik labi mēs kā privātpersonas esam sagatavoti šīm katastrofām? Federālā valdība iesaka izveidot personīgos avārijas krājumus, kuriem vajadzētu ilgt vismaz 72 stundas. Ja pievērsīsiet uzmanību, pie rokas būs ne tikai lukturītis vai sveces, bet arī svarīgi dokumenti un skaidra nauda.

Brīvprātīgā darba loma

Aizraujošs ir arī brīvprātīgā darba aspekts katastrofu seku likvidēšanā. Lielāko daļu Vācijas ugunsdzēsības dienestu – aptuveni 98 procentus – veido brīvprātīgie. Tas ir neaizstājams krīzes pārvarēšanas pīlārs. Tomēr ir problēmas ar jauniešu pieņemšanu darbā, savukārt tādām organizācijām kā Tehniskās palīdzības organizācija (THW) būtībā šādas bažas nav. Izrādās, ka spēcīga kopiena, kas atbalsta viens otru, ir zelta vērta arī krīzes laikā.

Taču arī iedzīvotājiem ir aktīvi jāpiedalās, lai tie būtu gatavi katastrofām. Informatīvās kampaņas, piemēram, Frankfurtē plānotās, ir paredzētas, lai to novērstu. Ja mums visiem būs laba roka un viens otru informēsim, būsim labāk sagatavoti negaidītiem strāvas padeves pārtraukumiem.