Jenoti zem spiediena: Hese plāno medīt kaitēkļus visu gadu!

Jenoti zem spiediena: Hese plāno medīt kaitēkļus visu gadu!

Kas notiek Hesē? Hesenes štata valdība nolēmusi atcelt jenotu lieguma laiku. Tas nozīmē, ka drīzumā šo dzīvnieku medības varētu tikt atļautas visu gadu. Par to ziņo n-tv, kurā arī norādīts, ka plānošana jau ir krietni pavirzījusies uz priekšu un tai ir skaidrs mērķis: kontrolēt ar jenotu populāciju saistītos problēmgadījumus.

Lai saprastu problēmas mērogu, apskatīsim skaitļus: saskaņā ar aplēsēm, šķiet, ka Hesē dzīvo vismaz 120 000 jenotu. Jo īpaši Kaselē šo dzīvnieku blīvums ir satraucoši augsts, jo uz hektāru ir vairāk nekā 100 jenotu, kas nodrošina, ka Hese ir viena no labākajām vietām Eiropā. Ja problēma netiks risināta pēc iespējas ātrāk, negatīvā ietekme uz vidi un vietējām dzīvnieku sugām varētu turpināt palielināties. Frankfurtes Gētes universitātes zinātnieki jau brīdina par kaitējumu, ko jenoti nodara, piemēram, abinieku, rāpuļu un uz zemes ligzdojošo putnu vairošanās vietām.

Jenotu medību fons

Bet kas mudina valsts valdību veikt šo drastisko pasākumu? Hesenes štata mednieku asociācija atbalsta lieguma laika atcelšanu, jo saskata nepieciešamību pēc intensīvām medībām. Nevajadzētu aizmirst, ka arī jenotu medības tiek uzskatītas par pretrunīgām. Saskaņā ar Vācijas savvaļas dzīvnieku aizsardzības organizācijas datiem šie dzīvnieki Vācijā nerada būtisku ekonomisku, veselību vai ekoloģisku apdraudējumu. Pat medības bieži tiek uzskatītas par neatbilstošām dzīvnieku labturībai, un tām nav uzskatāmas ietekmes uz dzīvnieku populācijas attīstību.

Jenoti reiz Eiropā ieradās no Ziemeļamerikas un šeit ir nostiprinājušies gadu desmitiem. Tāpat kā jenotsuns un nutrija, tās tiek uzskatītas par Savienības mēroga invazīvām sugām, kurām nepieciešama īpaša uzraudzība un, ja nepieciešams, medību plānu pielāgošana.

Risinājuma stratēģijas

Kas būs tālāk? Dzīvotspējīgs risinājums varētu būt atjauninātu apsaimniekošanas plānu izstrāde. Pašreizējie dati liecina, ka jutīgo sugu populācijas atjaunojas, kad jenotus lokāli izvāc. Šajā kontekstā liela nozīme ir 2014. gada ES rīcības lapai, kurā ietvertas stratēģijas cīņai pret invazīvām sugām. Tas cita starpā ietver pretkāpšanas apkakles piestiprināšanu pie ligzdām un alu kokiem, kā arī norobežojot teritorijas, kur sastopamas apdraudētas sugas.

Nepieciešamību precizēt un pielāgot projektus daudzi eksperti uzskata par steidzamu, taču mednieki bieži saskaras ar lielām problēmām: sociālās atzinības trūkums, lielas izmaksas par nepieciešamajiem pasākumiem un apmācīta personāla trūkums. Uz šī fona varētu būt iedomājams prēmiju modelis mednieku atbalstam, lai gan radītu stimulus, gan novērtētu centienus.

Tomēr par jenotu medībām ir dažādi viedokļi. Tādi dabas aizsardzības speciālisti kā Nabu Hese neuzskata, ka valsts mēroga cīņai ir jēga, un uzsver, ka investīcijas biotopu atjaunošanā, nevis naudu jenotu medībām, būtu lietderīgāk tērēt. Diskusija par jenotu medībām joprojām ir aktuāla tēma - iespējamo risinājumu netrūkst, taču viedokļi par "kā" nevarētu būt savādāki.