Merzs plāno atcelt astoņu stundu darba dienu: ko domā Vācija?

Merzs plāno atcelt astoņu stundu darba dienu: ko domā Vācija?

Darba pasaule Vācijā drīz varētu apgriezties kājām gaisā. Kanclers Frīdrihs Mercs iepazīstinājis ar plāniem atcelt noteikto astoņu stundu darba dienu. Tā vietā būtu jāievieš maksimālais nedēļas darba laiks, kas daudziem darbiniekiem jau ir karsti apspriests temats. Nesen veiktā aptauja liecina, ka lielāko daļu iedzīvotāju šī reforma nepārliecina. Pēc Merkur datiem, 73 procenti darbinieku atsakās no neierobežotām ikdienas darba stundām.

Ekonomiskās debates tiek uzliesmotas dažādās frontēs. Lai gan darba devēju asociācijas un daži uzņēmumu pārstāvji atbalsta šo soli, arodbiedrības un daudzi darbinieki ir skeptiski par šo priekšlikumu. Daudzi baidās, ka palielināsies spiediens uz ģimenēm un palielināsies veselības apdraudējums, ko izraisa garāks darba laiks. Hansa Bēklera fonda pētījums pat liecina, ka darba dienas varētu pagarināt līdz pat divpadsmit stundām un 15 minūtēm. Šīs ziņas nav gluži optimistiskas, ņemot vērā, ka Vācijā vidējais darba laiks 40,2 stundas nedēļā jau ir diezgan augsts salīdzinājumā ar citām valstīm, pat ja nepilnas slodzes likme šo skaitu samazina līdz 34,8 stundām.

Detalizēti aptaujas rezultāti

Vāciešu viedokļi ir dažādi. Ipsos aptauja atklāj, ka 46 procenti atbalsta maksimālo nedēļas darba stundu skaitu, bet 44 procenti ir pret to. Citā Yougov aptaujā 38 procenti atbalsta šo reformu, bet 20 procenti ir pret to un 37 procenti paliek neitrāli. Kā norāda fr.de, 63 procenti būtu gatavi strādāt agrāk par stundu, lai aizietu pensijā nedēļā. Turpretim aptaujas arī liecina, ka tikai 22 procenti pieņemtu vēlāku pensionēšanās sākumu, lai saglabātu astoņu stundu darba dienu.

Iecerētā reforma tiek uztverta ar asu kritiku. Piemēram, Verdi priekšnieks Frenks Verneke šos plānus raksturo kā “sliktu joku” un brīdina par spiedienu, ko uz darbiniekiem var radīt ilgākas darba stundas. Savukārt CDU ģenerālsekretārs Karstens Linnemans uzsver, ka darba un privātās dzīves līdzsvara stiprināšanai ir ļoti svarīgi padarīt elastīgāku darba laiku jauniešiem un ģimenēm.

Veselības apdraudējums

Vēl viens būtisks punkts ir šīs reformas ietekme uz veselību. Speciālisti brīdina, ka darba laika palielināšana var apdraudēt ne tikai darba ražīgumu, bet arī veselību. Nils Backhaus no Federālā Darba drošības un veselības institūta uzsver nepieciešamību pēc atpūtas pārtraukumiem un aicina būt piesardzīgiem.

Noslēgumā atliek piebilst, ka diskusija par darba laika reformu Vācijā ir tikai sākumā. Federālā valdība ir iesniegusi plānus ieviest maksimālo nedēļas darba laiku, taču informācija par jaunajiem noteikumiem joprojām ir neskaidra un vispirms ir jāapspriež ar darba devējiem un arodbiedrībām. Vai vācieši ir gatavi mainīt savus darba ieradumus, lai nodrošinātu lielāku elastību, vai arī skepse paliks nepārvarama? Tas viss turpmākās nedēļas un mēnešus padarīs aizraujošus, un iedzīvotājiem atliek tikai cerēt, ka lēmumi ir darbinieku interesēs. Pašlaik aptaujas liecina, ka daudzi cīnās ar nenoteiktību un sajūtu, ka ir satriekti, raugoties nākotnē.