Atbild pašvaldība: Cietušais gājējs – 12 500 eiro atlīdzība!

Transparenz: Redaktionell erstellt und geprüft.
Veröffentlicht am

Celles Augstākā apgabaltiesa lēma: pašvaldība ir atbildīga par noplūdes lūkas vāka nedrošību, un tai ir jāmaksā kompensācija par sāpēm un ciešanām.

Das Oberlandesgericht Celle urteilt: Gemeinde haftet für Unsicherheit eines Sickerschachtdeckels und muss Schmerzensgeld zahlen.
Celles Augstākā apgabaltiesa lēma: pašvaldība ir atbildīga par noplūdes lūkas vāka nedrošību, un tai ir jāmaksā kompensācija par sāpēm un ciešanām.

Atbild pašvaldība: Cietušais gājējs – 12 500 eiro atlīdzība!

Nesenais Celles Augstākās apgabaltiesas nolēmums visām kopienām nosūtīja skaidru vēstījumu: tām ir jārūpējas par savu infrastruktūru. Tiesneši lēma, ka pašvaldība ir atbildīga par noplūdes akas vāka neatbilstošu stāvokli, ja tas ievaino gājēju. Konkrētajā gadījumā pašvaldībai prasītājai nācās izmaksāt 12 500 eiro kompensāciju un 1820,98 eiro neiegūto ienākumu, lēmums, kas juridiskajā vidē jau izraisījis lielu ažiotāžu. Sprieduma pārsūdzēšana netika atļauta, kas uzsver tiesu nostāju šādās lietās, jo Euwid Wasser ziņo70.

Bet kā patiesībā izskatās atbildība aizplūdes bojājumu gadījumā? Tēma ir sarežģīta. Piemērā redzams, ka stingrā atbildība saskaņā ar Atbildības likuma (HaftPflG) 2.panta 1.punktu netiek piemērota, ja nav atbilstošas ​​pretplūsmas aizsardzības. Lietā, kurā ūdens bojājumi radušies prasītāja pagrabā, Hannoveres apgabaltiesas spriedums tika daļēji mainīts. Tika nolemts, ka prasītājai nav tiesību uz kompensāciju, jo netika veikti nepieciešamie drošības pasākumi. Tas skaidri parāda, ka ne katrs ziņojums par bojājumiem automātiski noved pie kompensācijas, kā skaidro OpenJur.

kopienu atbildība

Pašvaldību pienākums ir nodrošināt, lai to kanalizācijas sistēmas būtu pienācīgi aprīkotas. Kā savā spriedumā norādīja Augstākā apgabaltiesa, šī ir viena no attiecīgajām cauruļvadu sistēmām Atbildības likuma izpratnē. Šīs tiesību normas nedrīkst novērtēt par zemu, jo tās regulē atbildību gan par miesas bojājumiem, gan īpašuma bojājumiem, kas var rasties šādas infrastruktūras dēļ. Jāpiebilst, ka pašvaldībām ir pienākums veikt preventīvus pasākumus un nodrošināt to sistēmu atbilstību tiesību aktu prasībām.

Spriedumā arī skaidri norādīts, ka šādas prasības nevar vienkārši nodot trešajām personām vai sociālā nodrošinājuma sniedzējiem. Ja notiek negadījums, par to ir atbildīga atbildīgā pašvaldība. Tas sniedz skaidru priekšstatu par juridisko situāciju un varētu mudināt daudzas kopienas rīkoties, lai izvairītos no līdzīgiem nolēmumiem nākotnē. Kā aprakstījis Haufe, jautājums par ūdens radītajiem bojājumiem un attiecīgo atbildību noteikti ir jāuztver nopietni.html.

Kopienas, kas rīkojas šajā jomā, nav tikai drošā pusē. Tie aizsargā pilsoņus un nodrošina, ka juridiski strīdi, kas bieži vien var būt ilgstoši un dārgi, nerastos pirmajā vietā. Tāpēc ir pienācis laiks parādīt labu roku, strādājot ar infrastruktūras projektiem. Ja pēc tam pārliecināsities, ka viss darbojas pareizi, jūs darāt labu biznesu šī vārda tiešākajā nozīmē.