Vairāk nekā 50 000 melno zīlīšu Frīzlandē: ornitologu trauksmes rekords!

Transparenz: Redaktionell erstellt und geprüft.
Veröffentlicht am

2025. gada 18. oktobrī Vlīlendā tika saskaitītas vairāk nekā 50 000 melno zīlīšu, kas ir rekords Frīzlandē, ko izraisīja barības trūkums.

Am 18. Oktober 2025 wurden auf Vlieland über 50.000 Pimpelmeisen gezählt, ein Rekord für Friesland, ausgelöst durch Nahrungsmangel.
2025. gada 18. oktobrī Vlīlendā tika saskaitītas vairāk nekā 50 000 melno zīlīšu, kas ir rekords Frīzlandē, ko izraisīja barības trūkums.

Vairāk nekā 50 000 melno zīlīšu Frīzlandē: ornitologu trauksmes rekords!

Nedēļas nogalē, 2025. gada 18. un 19. oktobrī, putnu vērošana Nīderlandē piedzīvoja īstu rekordu. Vairāk nekā 50 000 tālsatiksmesTuklas krūtistika saskaitīti tikai Vlieland Frīzlandē, savukārt skaitītāju aplēses liecina, ka pa šo teritoriju lidoja daudz vairāk. Šis iespaidīgais notikums pārspēj veco rekordu — 11 000 melnās zīlītes, kas reģistrētas Vestenšūvenā (Zēlandē) 2021. gada 28. oktobrī. Novērojumi neaprobežojās tikai ar Vlīlendu – līdzīgi skaitļi tika reģistrēti arī Tekselā Ziemeļholandē un Amelandē Frīzlandē, kur tika uzskatīts, ka ziemeļu ziemeļu piekrastes apgabalā ir vairāki simti tūkstošu melno zīlīšu.

Pašreizējie novērojumi liecina, ka Vestenšūvenā joprojām tiek novērotas tūkstošiem melnzīlīšu. Šo putnu izcelsme ir vienlīdz aizraujoša: liels skaits septembrī tika pamanīts Igaunijā, kur tika sasniegts valsts rekords - 32 000 putnu. Nīderlandē reģistrētas 15 no gandrīz 2500 melnzīlītēm, kas nāk no tādām valstīm kā Lietuva, Krievija, Vācija, Francija un Beļģija. Visticamāk, ka lielākā daļa melno zīlīšu nāk no Rietumkrievijas un Baltijas valstīm.

Iebrukuma cēloņi

Putni bieži veic garu ceļu, lai lidotu uz jauniem apgabaliem, un tam ir iemesli. Īpaši šogad izaicinājumi bija Baltijas valstu un Krievijas rietumu ligzdošanas zonās, kas izraisīja barības deficītu un rosināja putnus migrēt uz Nīderlandi. Vēl viena pārsteidzoša parādība ir tā, ka melnās zīles ir pazīstamas ar to, ka tās nav labākās lidotājas. Viņi bieži pārvietojas no koka uz koku un nepaļaujas uz lidošanu lielos attālumos. Ziemeļjūra ir arī dabiska barjera putniem, kas izskaidro straujo pieaugumu Holandē.

Pēdējos gados ir bijuši atkārtoti melno zīlīšu iebrukumi. Pēdējā ievērojamākā bija 2021. gadā. Šīs krustošanās vietas varētu turpināt palielināties arī nākotnē, jo maigas ziemas un sausas vasaras pozitīvi ietekmē putnu izdzīvošanas un vairošanās iespējas. Spēcīgu pieaugumu atbalsta arī elastīgais lidojuma virziens, kas tika konstatēts gan ziemeļu, gan dienvidu virzienā. Tātad šķiet, ka 2025. gada iebrukums ir vairāku faktoru rezultāts.

Pētījumi par putnu migrāciju

Putnu migrācija ir aizraujoša pētniecības joma, kas Šveices Ornitoloģijas institūtā pētīta vairāk nekā 50 gadus. Šeit tiek pētīti gan fundamentāli, gan lietišķi jautājumi par putnu kustību, cita starpā izmantojot radaru un jaunākas tehnoloģijas, piemēram, gaismas līmeņa reģistrētājus. Lai gan lielākā daļa putnu migrē naktī un bieži vien tos ir grūti novērot, zinātnieki izmanto radošas metodes, lai apkopotu informāciju par šo dzīvnieku paradumiem.

Detalizēta izpratne par migrāciju var palīdzēt labāk izprast modeļus un izaicinājumus, ar kuriem putni saskaras, mainoties gadalaikiem. Paši putni, kas rūpējas ne tikai par savu perējumu, bet arī par to, kur tie atrod barību, ir šo vides pētījumu centrālā daļa, kas parāda, cik svarīgi ir veidot saikni ar dabu un apzināties savu lomu lielajā dzīves kārtībā.

Šai saiknei varētu būt nozīme arī mūsu ikdienas dzīvē. Kā liecina daoisma filozofija, uzsverot harmoniju ar dabisko kārtību, mēs varam mācīties no dabas dzīvot līdzsvarotu un vienkāršu dzīvi. Drudžainos un saspringtos laikos vērojot tādus dzīvniekus kā melnās zīlītes, mums ir iespēja klusēt un atpazīt svarīgo.