Lauka kāmju glābšana Getingenā: 24 dzīvnieki sāk jaunu dzīvi!

Lauka kāmju glābšana Getingenā: 24 dzīvnieki sāk jaunu dzīvi!

Getingenē mazajiem pļavu celtniekiem – lauka kāmjiem – atkal klājas labāk. Šodien 24 no šiem jaukajiem grauzējiem tika palaisti savvaļā pilsētas dienvidos. Akciju veica AG Field Hamster Protection Lejassaksija tika uzsākta un īsteno ambiciozo mērķi izveidot stabilu aptuveni 100 dzīvnieku populāciju. Ar savu dzīvesveidu šie pūkainie puiši veicina augsnes auglību un vienlaikus ir svarīgs barības avots plēsīgajiem putniem, piemēram, sarkanajiem pūķiem. Taču to iedzīvotāju skaita samazināšanās ir satraucoša, ne tikai tāpēc, ka ir nepareizi apstādīti lauki.

Lauks, kurā tagad dzīvo kāmji, aizņem divus hektārus, un tas ir nodrošināts ar elektrisko žogu, lai novērstu lapsas. Lai dzīvniekiem pārvietošanās būtu pēc iespējas patīkamāka, tie tika pārvietoti būros, kas aprīkoti ar pazīstamu sienu un spraugu. Šīs kastes ne tikai nodrošina aizsardzību pret plēsīgajiem putniem, bet arī atvieglo kāmju pierašanu pie jaunās vides. Dzīvnieki no Hildesheimas, kuriem ir tādi nosaukumi kā Flora, Axel un Cleo, tagad ir daļa no visaptveroša aizsardzības projekta, kas tiek rūpīgi uzraudzīts. Plāns ir apsaimniekot teritoriju kāmjiem draudzīgā veidā, kur grauzēji var paslēpties un atrast barību.

Panākumi un izaicinājumi

Labā ziņa ir tā, ka pērn līdzīgos apstākļos lauka kāmji tika veiksmīgi palaisti savvaļā. Tiek lēsts, ka aptuveni desmit no šiem dzīvniekiem pārdzīvoja ziemu, sasniedzot aptuveni 30 populāciju. Tomēr palaišana savvaļā veido tikai daļu no kopējās programmas. Saskaņā ar National Geographic Eiropas kāmjiem ir arī citi aizsargājami biotopi ar kopējo platību 55 hektāri. Tiek uzskatīts, ka šeit plaukst ziemas graudi un citi barojoši augi, nodrošinot mazajiem kažokzvēriem pietiekami daudz barības pat ziemā.

Īpaši patīkami, ka arī 2025. gadā Ziemeļsaksijā uzsāktie lauka kāmju aizsardzības projekti tika ļoti atzinīgi novērtēti. Jau 15 lauka kāmji ir veiksmīgi palaisti savvaļā ar mērķi integrēt līdz 200 dzīvnieku. Pagājušajā gadā 71 Eiropas kāmītis baudīja jaunas dzīvotnes, savukārt zinātniskā uzraudzība dokumentēja vairāk nekā 200 urvu izlaišanas zonās. Leipcigas zoodārzs, kurš ir iesaistīts šajā vērienīgajā projektā, uzsver, ka optimālie dzīves apstākļi šajās teritorijās ir ļoti svarīgi, lai repatriācijas izdotos.

Ilgtermiņa plāns

Nākotnes izaicinājums joprojām ir izveidot papildu koridorus, kas savieno dažādus Eiropas kāmju apgabalus, lai nodrošinātu ilgtermiņa izdzīvošanu. Šajā kontekstā projektos ir jāiesaista vēl vairāk lauksaimnieku. Panākumi ir atkarīgi ne tikai no palaišanas savvaļā, bet arī no piemērota biotopa izveides ārpus aizsargājamām teritorijām, kas nodrošina grauzēju izdzīvošanu.

Daudzās iniciatīvas un prasmīga rīcība ar lauka kāmju barošanu pierāda, ka viņu dzīvotnes nepārtraukta apsaimniekošana un saglabāšana ir ārkārtīgi svarīga. Mums vēl jo vairāk vajadzīga ieinteresēto lauksaimnieku un dabas aizsardzības organizāciju apņemšanās, lai Eiropas kāmjiem būtu laba nākotne Lejassaksijā un ārpus tās.