Galvaskausa atgriešanās: Getingena godināja Māršala salas pēc 110 gadiem!

Transparenz: Redaktionell erstellt und geprüft.
Veröffentlicht am

Getingenas Universitāte 2025. gada 7. oktobrī nogādās Māršala salās četrus galvaskausus, kas ir daļa no izpētes projekta par izcelsmi.

Die Universität Göttingen gibt am 7.10.2025 vier Schädel an die Marshallinseln zurück, Teil eines Forschungsprojekts zur Provenienz.
Getingenas Universitāte 2025. gada 7. oktobrī nogādās Māršala salās četrus galvaskausus, kas ir daļa no izpētes projekta par izcelsmi.

Galvaskausa atgriešanās: Getingena godināja Māršala salas pēc 110 gadiem!

Ir ziņas no Getingenes, kas daudziem atklāj koloniālās vēstures tumšo nodaļu. 2025. gada 7. oktobrī Getingenes Universitāte Māršala salu Republikai atdos četrus galvaskausus. Šī atgriešanās ir daļa no pētniecības projekta, kas intensīvi nodarbojas ar cilvēku mirstīgajām atliekām no koloniālā konteksta. Skaļi NDR Šo galvaskausu pārvietošanu 1913. gadā ierosināja Vācijas koloniālais valdnieks Hamburgas Etnoloģijas muzejam, bet 1950. gados tie tika nodoti Getingenes kolekcijām.

Kas slēpjas aiz šīs atgriešanās? Vēsturnieks Holgers Stokers un viņa veltītā komanda vairākus gadus ir strādājuši pie pētniecības projekta “Cilvēku atliekas no koloniālajiem kontekstiem”. Šī projekta mērķis ir izpētīt universitātes kolekcijās esošo vairāk nekā 1000 cilvēku mirstīgo atlieku vēsturi un izcelsmi. Galvenā uzmanība tiek pievērsta gan Johana Frīdriha Blūmenbaha galvaskausu kolekcijai, gan antropoloģiskajām kolekcijām, kas nāk no dažādiem koloniālajiem kontekstiem. ::Izmeklēšanas rezultātā daži krājumi jau ir atgriezti Palau un Māršala salu republikās, un ne visi krājumi ir atgriezti.

Pētījumi vēstures apstrādei

Atkal Kultūras vērtību zaudējumi ziņojumos, projekts pēta cilvēku mirstīgo atlieku izcelsmi kolekcijās, kas savāktas laika posmā no 1880. līdz 1930. gadiem toreiz esošajā Etnoloģijas muzejā Hamburgā. Pārsteidzošā kārtā daļa no šīs kolekcijas tika nodotas Getingenes Universitātei 20. gadsimta 50. un 60. gados, bet ne visa. Seminārā projekta beigās tiks apspriesti rezultāti ar ekspertiem no izcelsmes valstīm.

Getingenes universitātei pašlaik nav līdzekļu, lai turpinātu projektu, un pētniecības projekts “Cilvēku atliekas no koloniālajiem kontekstiem” beidzas 2025. gadā. Neskatoties uz to, jau ir prasības pēc atgriešanās no Austrālijas, Palau un Namībijas. Tas skaidri parāda, ka ir ļoti nepieciešama turpmāka apstrāde un diskusija, kas jāstimulē pētniekiem.

Ceļi uz atbildību

Visaptveroša izcelsmes izpēte, piemēram, Izcelsmes izpētes darba grupa tiek prezentēts, ne tikai aplūko kolekciju un priekšmetu izcelsmi, bet arī saista tos ar Vācijas koloniālo pagātni. Uzsvars tiek likts uz sadarbību ar izcelsmes kopienām un attiecīgajām iestādēm, lai veidotu jaunas, cieņpilnas attiecības starp muzejiem un cietušo pēcnācējiem.

Tie ir svarīgi soļi, ko universitātes un muzeji veic, lai izgaismotu koloniālās vēstures ēnas puses un uzņemtos ar to saistīto atbildību. Atliek cerēt, ka ar turpmāku atgriešanos un izpēti daudzi pagātnes stāsti atradīs ceļu atpakaļ savās izcelsmes vietās.