Sirds apstāšanās: Liliana cīnās par dzīvību – reanimācija izglābj dzīvības!

Sirds apstāšanās: Liliana cīnās par dzīvību – reanimācija izglābj dzīvības!

2025. gada 21. jūnijā tas atkal būs melns un balts — ātrums ir svarīgāks nekā jebkad agrāk sirdsdarbības gadījumos. Sirds apstāšanās ir kritisks brīdis, kad katra sekunde ir svarīga. Liliane Kozik, kura šajā jomā darbojas jau sešus gadus, īsumā saka: steiga var glābt dzīvības. Statistika liecina, ka Vācijā tikai aptuveni 50% cilvēku uzsāk reanimācijas pasākumus sirds apstāšanās gadījumā. Tas steidzami jāmaina, jo pēc katras minūtes bez reanimācijas izdzīvošanas iespējas samazinās par 10% – pēc desmit minūtēm tās ir nulle. Liliane atzina šo trūkumu un uzsāka projektu “Sirds drošība skolās”, lai skolās ieviestu reanimācijas kursus un palielinātu izpratni. Tikmēr tādas valstis kā Dānija ar 81% daļu ir vadošās reanimācijas jomā, jo šo tēmu māca tur skolās. ZDF ziņo par saviem nenogurstošajiem pūliņiem.

Arī medicīniskajai pusei ir izšķiroša loma. Kardiologs Andreas Franke no Siloah klīnikas Hannoverē intensīvi strādā pie tā, lai sirdslēkmes ārstēšana būtu ātrāka un efektīvāka. Pateicoties projektam FITT-STEMI, kurā ietilpst visi neatliekamās palīdzības dienesti un klīnikas ar sirds kateterizācijas laboratorijām, pacienti uz kateterizācijas laboratoriju tiek nogādāti par aptuveni 40 minūtēm ātrāk nekā pirms desmit gadiem. Viss process ir dokumentēts, lai identificētu un novērstu kļūdu avotus. Šiem centieniem ir izšķiroša nozīme, jo arī Vācijā ārstēšanās bieži vien prasa pārāk ilgu laiku – vidēji infarkta pacienta glābšanā ir iesaistīti 15 cilvēki. Šeit ir nepieciešami ātri un precīzi pasākumi.

Apgaismības nozīme

Taču svarīgi ir ne tikai ātri pasākumi, liela nozīme ir arī informācijai par faktiskajām izdzīvošanas iespējām. Katru gadu aptuveni 8000 cilvēku Šveicē cieš no sirdsdarbības apstāšanās, kas izraisa akūtu skābekļa deficītu orgānos. Saskaņā ar Bāzeles Universitātes pētījumu daudziem cilvēkiem ir pārspīlēts priekšstats par reanimācijas panākumiem. Faktiski izdzīvošanas iespējas ārpus slimnīcas ir tikai 10%, savukārt apmēram katrs piektais cilvēks izdzīvo slimnīcā. Turklāt daudzi izdzīvojušie nespēj dzīvot patstāvīgu dzīvi, jo aptuveni 50% ir kognitīvi traucējumi. Tāpēc profesore Sabina Hunzikere aicina sniegt vairāk informācijas veselības aprūpes sistēmā, lai varētu pieņemt pārdomātus lēmumus un atvieglotu radiniekus grūtos laikos. [Bāzeles Universitāte] (https://www.unibas.ch/de/Aktuell/News/Uni-Research/Wiederbelebung-nach-Herzstillstand-Die-Chancen- Werden-ueberschaetzt.html) uzsver šādu diskusiju nepieciešamību.

Būtiski ir centieni uzlabot reanimācijas pasākumus un izglītību. Skaidra komunikācija par pacientu vēlmēm un reanimācijas riskiem var ne tikai glābt dzīvības, bet arī atvieglot ģimenes locekļu slogu. Šajā ziņā ir svarīgi, lai mums visiem būtu labas prasmes, kā rīkoties kritiskās situācijās.