Automaģistrāļu projekti Hamburgā: CDU brīdina par naudas trūkumu un strupceļu!

Automaģistrāļu projekti Hamburgā: CDU brīdina par naudas trūkumu un strupceļu!

Hamburgas politiskajā ainavā valda daudz satricinājumu, un ne bez pamata. CDU Bundestāga deputāts Kristofs Plošs nedara lietas uz pusēm un steidzami brīdina par briesmām daudziem svarīgiem automaģistrāļu projektiem. Viņš īpaši pievēršas A26 East būvniecībai un A1 paplašināšanai starp Hārburgu un Mūrflītu. Šo satraucošo izredžu iemesls ir federālā finanšu ministra Larsa Klingbeila jaunie finanšu plāni, kas varētu apturēt šos projektus. Pēc Ploß teiktā, šie pasākumi vairs nav pieņemami, un viņš paziņo, ka uzsāks cīņu pret šo finanšu plānošanu.

Spiediens pieaug, jo īpaši ņemot vērā to, ka esošās būvatļaujas varētu būt apdraudētas. Bundestāgs drīzumā apspriedīs 2026. gada budžetu un finanšu plānošanu līdz 2029. gadam. Ploß norāda, ka federālā valdība no 2025. līdz 2029. gadam plāno uzņemties jaunu parādu vairāk nekā 850 miljardu eiro apmērā, ko Federālā revīzijas iestāde kritizē kā nepareizu ekonomikas politiku. Šīs bažas nav nepamatotas, jo B73 demontāža Hārburgā un A26-East būvniecība ir cieši saistītas.

Politika un infrastruktūra krustugunīs

CDU Hamburgā ir satraukta. Arī parlamenta grupas transporta politikas pārstāvis Filips Heisners brīdina par vidēja termiņa finanšu plānošanas līdz 2029. gadam tālejošajām sekām. Viņš uzskata, ka daudzi svarīgi infrastruktūras projekti, kuriem ir galvenā nozīme Vācijas ziemeļu ekonomiskajā attīstībā, ir pakļauti akūtām briesmām. Jo īpaši A26-East un A1 paplašināšana ir ļoti svarīga svārstās un Hamburgas ekonomikai.

Satraukumu pauž ne tikai CDU. Arī Hamburgas SPD Saeimas frakcija uz Ploša izteikumiem reaģē ar neizpratni un iebilst, ka finanšu plānu kritika nav pamatota. Šī diskusija varētu sniegt papildu degvielu politiskajām debatēm, jo ​​galu galā runa ir par daudz vairāk nekā tikai automaģistrāli — tā ir par reģiona ekonomisko nākotni.

Būvniecības projekti zem spiediena

Situāciju vēl sprādzienbīstamāku padara projekti, kas jau tiek īstenoti vai plānoti un varētu nonākt strupceļā būvniecības saskaņošanas trūkuma dēļ. Šie projekti, piemēram, A39 plaisas likvidēšana un A20 turpmākā būvniecība, jau gadiem ilgi ir bijuši plānošanas stadijā, un tiem steidzami nepieciešams būvniecības apstiprinājums. Pieprasījums Bundestāgam rīkoties un nodrošināt transporta infrastruktūru Vācijas ziemeļos kļūst skaļš un skaidrs.

Turklāt Hamburga plāno izveidot jaunu aliansi, lai pārvarētu gaidāmās problēmas būvniecības un renovācijas projektu jomā. Šī iniciatīva var kļūt nepieciešama, jo infrastruktūras operatori tiek pakļauti pieaugošam spiedienam, lai tie īstenotu savus projektus laikā, vienlaikus pārvaldot ekonomisko slogu reģionā.

Beidzot ministrs iepazīstinās ar savu budžetu Bundestāgā 24.septembrī - datumā, kas būs ļoti nozīmīgs Ziemeļvācijas infrastruktūras nākotnei.